Category: Par augiem

  • Zemenes rudenī

    Parasti vasaras otrajā pusē ir laiks iekopt jaunus zemeņu stādījumus, jo izauguši jaunie stādi no stīgām, bet šogad stādīšanu teju var apvienot ar ogu ēšanu. Proti, septembra pirmajā nedēļā Ādažos pāris gadus vecie zemeņu stādījumi zied un vietām jau nobriedušas ogas. Meklējot ziņas internetā, atrodams, ka Igaunijas saimniecībās notiek līdzīgi.

  • Izplatītākie bumbieru kaitēkļi un slimības

    Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Bumbieru lapu brūnplankumainība (Diplocarpon maculatum) Citi nosaukumi: Cidoniju lapu plankumainība, Entomosporium maculatum Ierosina – sēnes (Diplocarpon maculatum) Bojā –bumbieres. Pazīmes novērojamas uz lapām ,retāk augļiem. Zudumi- biežāk kokaudzētavās, retāk ražojošajos stādījumos. Postīga bumbierēm līdz 2 gadu vecumam, lai gan sastopama vecākiem kokiem. Slimības rezultātā lapas…

  • Kauleņkoku izplatītākās slimības un kaitēkļi

    Par kauleņkokiem tiek saukti ķirši, plūmes u.c., kuru ogas centrā atrodas kauliņš. Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk.

  • Izplatītākie ābeļu kaitēkļi un slimības

    Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) Citi nosaukumi: Fusicladium dendriticum, Spilocaea pomi, Venturia sp. Ierosina– sēnes (Venturia inaegualis) Bojā –ābeles. Pazīmes novērojamas uz lapām un augļiem Zudumi – izplatītākā un postīgākā ābeļu slimība, tās rezultātā samazinās raža un tās kvalitāte.

  • Mežvīteņi katram dārzam

    Vīteņaugus visbiežāk izmanto nevēlamu skatu ātrai novēršanai, tomēr šī nav vienīgā funkcija, ko tie var pildīt. Vīteņaugi savu īpašību dēļ ir stādāmi šaurās vietās, kur kokus vai krūmus nav iespējams iestādīt. Vīteņaugi aizpildīs saulainās vietas un daudzi no tiem izteiksmīgi ziedēs – vieni no tādiem ir mežvīteņi. Mežvīteņi (Clematis L.) pazīstami jau kopš 16. gadsimta…

  • Laputis un to dažādība

    Ābeļu sarkanpangu laputs bojājums Šo tik dažādo un vienu no izplatītāko kaitēkļu ierobežošanas paņēmieni ir visai līdzīgi, bet dažkārt der zināt, kādi saimniekaugi ir katrai laputu sugai. Ābeļu sarkanpangu laputs (Dysaphis devecta) Citi nosaukumi: Rožu lapu ritinātājlaputs

  • Ķiploku stādāmais materiāls

    Par ķiploku audzēšanu atrodamas dažādas atsauksmes, arī cenas veikalos dažādos laika periodos ir atšķirīgas. Par vairākiem iemesliem tiek diskutēts Latvijas avīzē. Latvijā reģistrētie ķiploku audzētāji 2011. gadā ir sastopami dažādos novados. Ķiploki (Allium sativum L.) bijuši pazīstami jau sen, sākumā kā ārstniecības augs, velāk kā dārzenis. Ķiplokus iedala 2 pasugās: tie kas veido ziednešus (A.sativum…

  • Skābās dobes pirmie rezultāti

    Nedaudz ar skābās dobes uzbūvi iepazīstināju jau iepriekš. Veicot jebkādas pārmaiņas savā dārzā vai ieviešot tajā ko jaunu, gribas saņemt atbildi uz jautājumu: “kad būs rezultāts?” Rezultāts būs atkarīgs gan no izmantoto augu lieluma un kvalitātes, gan no pašu centības stādījumus aprūpēt. Ātri izskrienot caur skābo dobi šī gada jūlijā, redzami labi rezultāti. Kas aug…

  • Augu veidošana

    Novērots, ka augus parasti pērk pirmā mirkļa iespaidā un pēc iegādes izlemj tam piemērotāko stādīšanas vietu. Tomēr aizvien vairāk dārzu īpašnieki meklē informāciju par augiem, lai saprastu to augšanas prasības. Šoreiz pievērsīšu lasītāju uzmanību augu dabīgajiem izmēriem, kas ir svarīgi parametri, kurus stādaudzētāji norāda saviem stādiem uz etiķetes.

  • Augļi un ogas no sēklām

    Pacietīgākiem dārzniekiem ieteicams atjaunot zemeņu stādījumus ar pašu audzētiem augiem. Zemeņu stāds (attēlā) no marta līdz jūnijam izaug stādīšanai piemērotā izmērā. Izmantotas zemeņu sēklas ‘Temptation’. Šogad sētās zemenes ražos nākošgad. Jau šādā stadijā esoši augi dod atvases, tātad var sākt veģetatīvo pavairošanu.