Par kauleņkokiem tiek saukti ķirši, plūmes u.c., kuru ogas centrā atrodas kauliņš. Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk.

Kauleņkoku sausplankumainība (Wilsonomyces carpophilus)
Citi nosaukumi: Clasterosporium carpophilum, Stigmina carpophila, „cauršautās lapas”
Ierosina – sēne (Wilsonomyces carpophilus)
Bojā: ķiršus, plūmes.
Pazīmes novērojamas uz lapām, augļiem un dažreiz dzinumiem.
Zudumi- sastopama ļoti bieži, atsevišķos gadījumos var būt postīga.
Simptomi – uz lapām sākumā parādās sīki plankumi, kas vēlāk palielinās, tie ir gaišbrūni ar sarkanīgu apmali, bojātie audi strauji nekrotizējas un izkrīt, lapas plātne kļūst caurumainas. Uz jaunajiem dzinumiem sākumā parādās plankumi, vēlāk miza saplaisā un izdalās sveķi. Augļi pārklājas ar sīkiem, sarkanbrūniem, vēlāk tumšiem plankumiem, kas pārklāj visu augli. Ķiršiem augļa mīkstums atmirst līdz pat kauliņam.
Pārziemo – pumpuros un mizas plaisās.
Veicina – lietus, ilgstošs gaisa mitrums, mehāniski zaru bojājumi, sveķojošas brūces.
Ierobežošana:
– Jāizvairās no mehāniskiem zaru bojājumiem;
– Nobirušo lapu aizvākšana vai iestrādāšana augsnē;
– Regulāra bojāto zaru izgriešana, griezuma vietu nosegšana ar brūču ziedi;
– Fungicīdu pielietojums.

Ābeļu lapu pasvilnis – lasīt šajā rakstā augstāk.

Ķiršu – madaru laputis (Myzus cerasi)
Saimniekaugi – ķirši
Bojājumi – bojāto lapu malas noliecas uz leju, dzinumi pārstāj augt. Jauniem augiem veidojas kropls vainags.
Saimnieciskā nozīme – mazos dārzos nereti savairojas masveidā. Fakultatīvi migrējoša suga. Vasarā pārlido uz madarām un citiem rubiju dzimtas augiem.
Bioloģija- Gadā attīstās 6-8 paaudzes. Ziemo olas uz ķiršu jaunākajiem zariem pumpuru tuvumā. Kāpuri šķiļas pavasarī pumpuru plaukšanas laikā. Izšķīlušies kāpuri sūc sulu no plaukstošiem pumpuriem, vēlāk no lapām un jaunajiem dzinumiem. Visvairāk laputu koncentrējas uz jaunajām lapām un dzinumu galotnēm. Laputis pārlido uz citiem ķiršiem un papildus barības augiem. Laputu mātītes uz ķiršiem atgriežas septembrī. Septembra beigās vai oktobrī tiek dētas olas, kas ziemo.
Pārziemo – olas
Veicina attīstību – silts, sauss laiks.
Dabiskie ienaidnieki – Zeltactiņas, jātnieciņi, spožlapsenes, tumšlapsenes, septiņpunktu mārīte, ziedmušas u.c.
Ierobežošana:
– Ķiršu tuvumā jāiznīcina madaras un tām radniecīgi augi.
– AAL lietošana nepieciešama, ja pavasarī invadēta katra 8-12 vasa, izvērtējot 10-25 koku vasas.
Jauniem kociņiem kaitīga var būt mazāka invāzijas pakāpe.

Augļu koku tīklkode.

Plūmju-apiņu laputs (Phorodon humuli)

Plūmju-niedru laputs (Hyalopterus pruni)
Citi nosaukumi: Hyalopterus arundinis
Saimniekaugi – plūmes, persiki, aprikozes, saldie ķirši, ābeles
Bojājumi – sūcienu ietekmē lapas tikpat kā nedeformējas. Ja laputu daudz, lapu malas nedaudz noliecas uz leju, dzinumi pārstāj augt, veidojas sīki augļi vai plūmes priekšlaicīgi nobirst.
Saimnieciskā nozīme – ļoti kaitīga plūmēm. Fakultatīvi migrējoša suga. Vasaras paaudzes sastopamas uz niedrēm un ciesām.
Bioloģija – Gadā attīstās 6-8 paaudzes. Ziemo olas uz plūmju viengadīgajiem zariem pumpuru tuvumā. Kāpuri šķiļas pavasarī pumpuru plaukšanas laikā. Izšķīlušies kāpuri sūc sulu no plaukstošiem pumpuriem, vēlāk no lapām. Laputis (migrējošās mātītes) pārlido uz niedrēm un ciesām. Laputu mātītes uz plūmēm atgriežas augustā. Septembrī tiek dētas olas, kas ziemo.
Pārziemo – olas
Veicina attīstību – silts, sauss laiks.
Dabiskie ienaidnieki – plēvspārņi, septiņpunktu mārīte, ziedmušu kāpuri u.c.
Ierobežošana:
– Plūmju – niedru laputu savairošanos sekmē niedru klātbūtne.
– AAL lietošana nepieciešama, ja ir masveida laputu savairošanās.

Zāģlapseņu plūmju augļu tinējs – aprakstīts šaja rakstā.

Informācija sagatavota izmantojot VAAD datus