Category: Augu aizsardzība

  • Burkānu izplatītākie kaitēkļi

    Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Burkānu lapu blusiņa (Trioza viridula) Saimniekaugi – burkānus. Bojājumi – kāpuri un pieaugušie īpatņi sūc šūnsulu no burkānu lapām. Sūcienu ietekmē lapas deformējas, veidojas īpatnēji lapu sačokurojumi. Stipras invāzijas gadījumā augi nīkuļo un pat aiziet bojā. Saimnieciskā nozīme – reizēm novērojama masveida savairošanās. Bioloģija –…

  • Zirņu izplatītākās slimības un kaitēkļi

    Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Zirņu neīstā miltrasa (Peronospora viciae f. sp. pisi) Citi nosaukumi: Peronospora pisi Ierosina – sēnes (Peronospora viciae) Bojā – zirņus Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā. Zudumi- raža un tās kvalitāte stipri pazeminās. Simptomi – uz lapām veidojas plaši zilganpelēki izplūduši plankumi. Lapu apakšpusē plankumu vietā attīstās…

  • Izplatītākie kartupeļu kaitēkļi un slimības

    Rrizoktonioze jeb melnais kraupis (Rhizoctonia solani) Citi nosaukumi: Baltkāja ( uz stublāja) Melnais kraupis (uz bumbuļiem) Rizoktonioze ( uz lapām) Ierosina – sēnes (Rhizoctonia solani) Bojā – kartupeļus. Pazīmes novērojamas visās attīstības stadijās. Zudumi- ļoti izplatīta un postoša, zudumi līdz 30%.

  • Kāpostu izplatītākās kaitēkļi

    Krustziežu dzimta ir visai liela, tai pieder ne tikai kāpostaugi, bet arī rapsis un daudzas nezāles, kas uzlabo apstākļus slimību un kaitēkļu invāzijai. Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Melnie krustziežu spradži (Phyllotreta atra) Saimniekaugi – krustziežu dzimtas augi Bojājumi – vaboles izgrauž lapās sīkus piltuvveida iedobumus. Ja spradzis savairojas masveidā,…

  • Sīpolu izplatītākie kaitēkļi

    Sīpolu lakstu puskode (Acrolepiopsis assectella) Saimniekaugi –sīpolus, ķiplokus puravus. Bojājumi – kāpuri izalo, skeletē lokus no iekšpuses, grauž lapu parenhīnu, neskarot ārējo epidermu. Sīpolu sēkliniekiem izgrauž neizplaukušās ziedkopas, pārgrauž ziedkātus. Loki dzeltē un vīst. Izgrauztās vietas kļūst gaišākas.

  • Aizvien tuvāk dabai – tendence

    Līdz ar dažādu vides problēmu un dabas resursu izsīkšanu, aizvien biežāk novērojama tendence – dzīvot tuvāk dabai. Ja iepriekšējā gadsimta piecdesmitajos gados Amerikas savienotajās valstīs brauca ar aizvien lielākām mašīnām, nerēķinoties ar to degvielas patēriņu, tad nu aizvien biežāk sabiedrība pieveršas vides problēmām. Visaktīvākie vides problēmu paudēji ir tieši Eiropas un Skandināvijas valstu  iedzīvotāji, apdzīvotības…

  • Mitrie laika apstākļi ietekmē kailgliemežu savairosanos

    Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) brīdina par kailgliemežu savairošanos ziemas rapša sējumos. Septembra beigās – oktobra sākumā vairākos ziemas rapša sējumos Bauskas, Jelgavas, Jēkabpils, Aizkraukles un Ogres apkārtnē novēroti nozīmīgi kailgliemežu bojājumi.

  • Svarīgi darbi rudenī

    Rudenī iestājas mitrs un auksts laiks, augu daļas sāk pūt, pelēt un dažādā citā veidā sadalīties. Notiek dazādi procesi, kas palīdz slimību ierosinātājiem saglabāties nākošai sezonai.

  • Jāņogu un upeņu izplatītakie kaitēkļi un slimības

    Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Jāņogulāju stiklspārnis (Synanthedon tipuliformis) Saimniekaugi –jāņogas, upenes, lazdas. Bojājumi – kāpurs izgrauž ogu krūmu zaru serdes daļu, izveidojot brūnu vai melnu eju. Vēlāk, jūnija beigās, bojātie zari nokalst. Saimnieciskā nozīme – bieži sastopams kaitēklis, kas savairojas masveidā. Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī kāpuri turpina…

  • Kauleņkoku izplatītākās slimības un kaitēkļi

    Par kauleņkokiem tiek saukti ķirši, plūmes u.c., kuru ogas centrā atrodas kauliņš. Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk.