Krustziežu dzimta ir visai liela, tai pieder ne tikai kāpostaugi, bet arī rapsis un daudzas nezāles, kas uzlabo apstākļus slimību un kaitēkļu invāzijai. Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk.

Melnie krustziežu spradži (Phyllotreta atra)

Saimniekaugi – krustziežu dzimtas augi
Bojājumi – vaboles izgrauž lapās sīkus piltuvveida iedobumus. Ja spradzis savairojas masveidā, izgrauzumi saplūst kopā. Bojātajās vietās audi nodzeltē un atmirst. Kāpuri alo lapās. Bojā dīgstus un dēstus uz lauka un lecektīs.
Saimnieciskā nozīme – savairojas diezgan bieži masveidā. Sausā un siltā laikā postījumi ir lielāki.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī, tiklīdz kļūst siltāks, spradži atstāj ziemošanas vietas un uzmeklē dīgstošos krustziežus un grauž jauno augu lapiņas. Mātītes lapu apakšpusē vienkopus dēj olas. Pēc 6-12 dienām izšķiļas kāpuri, kas iegraužas lapās un tās izalo. Kāpuri ir izauguši pēc 15-30 dienām, kad tie sāk augsnes virskārtā iekūņoties. Jaunās vaboles grauž krustziežu lapas, bet vasaras beigās uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – vaboles zem augu atliekām, augsnes virskārtā.
Ierobežošana:
– Krustziežu nezāļu iznīcināšana.
– Augu mēslošana.
– Augsnes irdināšana.
– Insekticīdu izmantošana.

Kāpostu agrā muša (Delia brassicae)
Citi nosaukumi: Delia radicum, Hylemia radicum, Krustziežu sakņu muša
Saimniekaugi – kāposti, ziedkāposti, kāļi, redīsi, rāceņi, rutki.
Bojājumi – kāpuri apgrauž saknītes, bojātie augi vīst, dzeltē un iznīkst. Bīstamāki ir pirmās paaudzes bojājumi, kad augi ir mazi.
Saimnieciskā nozīme – visbīstamākais krustziežu kaitēklis. Nelielos dārziņos, tā sastopama diezgan bieži, bet dažreiz masveidā savairojas arī lielākos sējumos un stādījumos.
Bioloģija- Gadā attīstās 2-3 paaudzes. Pavasarī tiklīdz kļūst silts laiks, kāpuri iekūņojas. Imago izlido maija otrajā pusē vai jūnijā. Mušas uzturas uz ziedošiem augiem un apmēram pēc nedēļas krustziežu stublāja tuvumā augsnes virskārtā vai uz augsnes nelielās grupās dēj olas. Viena mātīte izdēj 100-150 olu, no kurām pēc 5-8 dienām izšķiļas kāpuri. Kāpuri grauž sakņu ārējos audus, vēlāk iegraužas sakņu iekšienē. Pieauguši kāpuri iekūņojas augsnē un jūlijā no kūniņām iznāk pieaugušas mušas un turpinās otrās un trešās paaudzes attīstība. Augsnē pupārijos ziemo otrās vai trešās paaudzes kāpuri.
Pārziemo – kāpuri pupārijos augsnē.
Dabiskie ienaidnieki – panglapsenes, parazītlapsene, īsspārņi, skrejvaboles.
Ierobežošana:
– Augsekas ievērošana (it sevišķi audzējot lielās platībās).
– Dzelteno līmes vairogu izmantošana.
– Nezāļu iznīcināšana.
– Insekticīdu izmantošana mušu lidošanas laikā īsi pirms olu dēšanas.

Informācija sagatavota izmantojot VAAD datus.