Category: Dārzeņi

  • Biešu dažādība

    Pēc biešu ēšanas cilvēkus var iedalīt divās grupās – tādos, kuriem tās garšo un kuri novērtē šo sakņu labās īpašības, un tādos, kuriem netīk ne bietes garša, ne traki krāsojošā sula. Lai nu kā, bietes tomēr ir jāaudzē, jo latviešu virtuve bez tām nav iedomājama.

  • Ražas novērtējums

    Kad uzsnidzis pirmais sniegs, vairs nav šaubu par ziemas iestāšanos. Laiks nobaudīt vasarā izaudzētos augļus un citus labumus. Vienmēr bijis aktuāls jautājums, kāds ir piemērotākais uzglabāšanas veids, kuru no daudzajām konservēšanas receptēm izvēlēties. Atbilde rodama ieziemotos gardumus nogaršojot. Saldēti āboli – garšo līdzīgi kā kaltēti, bet sagatavošana aizņem mazāk laika; Saldētas zemenes – ieteicams pievienot…

  • Selerijas – vērtīgas un iecienītas

    Spītējot salam, pat bēlu rudenī dobē vēl aizvien zaļo selerijas. Šo veselībai noderīgo garšaugu ieteicams audzēt katrā dārzā. Vispazīstamākās un biežāk audzētas tiek trīs veidu selerijas: sakņu, kātu un lapu. Sakņu selerijas veido lielas, 0.5-1kg smagas, apaļas vai nedaudz saplacinātas formas gaļīgas saknes. To apakšējā daļā veidojas daudz saknīšu. Sliktas agrotehnikas apstākļos vai vecām šķirnēm,…

  • Izplatītākie kartupeļu kaitēkļi un slimības

    Rrizoktonioze jeb melnais kraupis (Rhizoctonia solani) Citi nosaukumi: Baltkāja ( uz stublāja) Melnais kraupis (uz bumbuļiem) Rizoktonioze ( uz lapām) Ierosina – sēnes (Rhizoctonia solani) Bojā – kartupeļus. Pazīmes novērojamas visās attīstības stadijās. Zudumi- ļoti izplatīta un postoša, zudumi līdz 30%.

  • Kāpostu izplatītākās kaitēkļi

    Krustziežu dzimta ir visai liela, tai pieder ne tikai kāpostaugi, bet arī rapsis un daudzas nezāles, kas uzlabo apstākļus slimību un kaitēkļu invāzijai. Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Melnie krustziežu spradži (Phyllotreta atra) Saimniekaugi – krustziežu dzimtas augi Bojājumi – vaboles izgrauž lapās sīkus piltuvveida iedobumus. Ja spradzis savairojas masveidā,…

  • Aizvien tuvāk dabai – tendence

    Līdz ar dažādu vides problēmu un dabas resursu izsīkšanu, aizvien biežāk novērojama tendence – dzīvot tuvāk dabai. Ja iepriekšējā gadsimta piecdesmitajos gados Amerikas savienotajās valstīs brauca ar aizvien lielākām mašīnām, nerēķinoties ar to degvielas patēriņu, tad nu aizvien biežāk sabiedrība pieveršas vides problēmām. Visaktīvākie vides problēmu paudēji ir tieši Eiropas un Skandināvijas valstu  iedzīvotāji, apdzīvotības…

  • Ķiploku stādāmais materiāls

    Par ķiploku audzēšanu atrodamas dažādas atsauksmes, arī cenas veikalos dažādos laika periodos ir atšķirīgas. Par vairākiem iemesliem tiek diskutēts Latvijas avīzē. Latvijā reģistrētie ķiploku audzētāji 2011. gadā ir sastopami dažādos novados. Ķiploki (Allium sativum L.) bijuši pazīstami jau sen, sākumā kā ārstniecības augs, velāk kā dārzenis. Ķiplokus iedala 2 pasugās: tie kas veido ziednešus (A.sativum…

  • Kartupeļu lakstu puve

    Kā informē Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Z. Liepiņa, šogad pirmās (21. 06. 2012.) kartupeļu lakstu puves pazīmes konstatētas Latgales reģionā, Rēzeknes novadā. Pieturoties mitram, siltam un saulainam laikam, kas slimības attīstībai ir vislabvēlīgākie apstākļi, neliks ilgi gaidīt, kad arī Jūsu mazdārziņos un lielajos kartupeļu stādījumos parādīsies šīs slimības pirmās pazīmes.

  • Augu kaitēkļi jūnija vidū

    Augu slimību un kaitēkļu pazīmes novērojamas pavisam agrā to invāzijas stadijā – tad to ierobežošana ir daudz vienkāršāka nekā tiem masveidā savairojoties. Lai nepalaistu garām brīdi, kad vēl iespējams cīnīties ar kaitīgajiem organismiem, svarīgi sekot līdzi prognozēm, novērojumiem un pievērst uzmanību monitoringa datiem. Svarīgi arī konstatēt kaitīgā organisma klātbūtni pareizi, lai varētu izvēlēties atbilstošākos augu…

  • Tomātu barošana

    Dr.biol. V. Nolendorfa recepte audzējot tomātus kūdras substrātā (mg/l): Slāpeklis (N) – 120-200; fosfors (P) – 140-180; kālijs (K) – 400