Rrizoktonioze jeb melnais kraupis (Rhizoctonia solani)

Citi nosaukumi: Baltkāja ( uz stublāja)
Melnais kraupis (uz bumbuļiem)
Rizoktonioze ( uz lapām)

Ierosina – sēnes (Rhizoctonia solani)
Bojā – kartupeļus.
Pazīmes novērojamas visās attīstības stadijās.
Zudumi- ļoti izplatīta un postoša, zudumi līdz 30%.
Simptomi – bojā gan veģetējošu augu, gan izraisa asnu nekrozes, gan melno kraupi uz bumbuļiem. Asnu nekroze-asnu galotnes melnas un atmirst, galotnes lapas ieritinās un viegli dzeltē. Lapu padusēs veidojas daudz sīku lapiņu un lapu padusēs dažreiz veidojas bumbulīši. Baltkāja – uz stublāja pamatnes veidojas pelēkbalta sēņotne-volvokveida. Melnais kraupis – uz bumbuļiem sausas melnas kreveles, jaunajā ražā veidojas daudz sīku, nepareizas formas bumbuļi.
Pārziemo – bumbuļos, augsnē, uz augu atliekām.
Inficējas – veģetācijas laikā, bet it īpaši rudenī, ja pēc lakstu nokalšanas, vai novākšanas bumbuļi vēl ilgi stāv augsnē gaidot ražas novākšanu.
Veicina – mitras augsnes, zema augsnes temperatūra, nokavējot novākšanas termiņus
Ierobežošana:
– augu maiņas ievērošana;
– vesels sēklas materiāls;
– sēklu kodināšana.
Veģetācijas laikā šo slimību ierobežot nevar!

Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)

Citi nosaukumi: Kolorado vabole
Saimniekaugi – kartupeļi, baklažāni, tomāti, tabaka u.c.
Bojājumi – vaboles un kāpuri lapās izgrauž neregulārus robus. Stipras invāzijas gadījumā lapas nograuž gandrīz pilnīgi, neskartas paliek tikai lapu resnākās dzīslas un stublāji.
Saimnieciskā nozīme – atsevišķos gados parādās masveidā, it īpaši nelielos kartupeļu stādījumos. Parasti bojā laukumveidā.
Bioloģija: Gadā attīstās 1 paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus, mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 33-40. Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas. Sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie iekūņojas augsnē un parasti augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Ja trūkst barības, vaboles ielien augsnē un normāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem, septembrī, kad laiks kļūst vēsāks, vabolēm augsnē iestājas diapauze, kas var turpināties līdz 3 gadiem.
Dabiskie ienaidnieki – olas iznīcina – mārītes, zoofāgās blaktis, zeltactiņas.Kāpurus- kukaiņēdāji putni. Mitrā laikā kāpuri nereti saslimst un iet bojā.
Dabisko ienaidnieku nozīme kartupeļu lapgrauža skaita ierobežošanā ir neliela.
Pārziemo – vaboles augsnē, parasti 30-35 cm dziļumā, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem var ziemot 1 m dziļumā.
Veicina attīstību – silts un sauss laiks.

Ierobežošana:
– Par kartupeļu lapgrauža savairošanās gaitu var spriest pēc vaboļu un izdēto olu daudzumu uz kartupeļu lapām.
– Ja dīgstu fāzē vai 10-15 cm garos stublājos, invadēti 1-3% ceru.
– Ja drīz pēc kāpuru izšķilšanās lapu virsma vidēji nograuzta 8-10% apmērā, tad jālieto insekticīdi.
– Ja vaboles pavasarī kartupeļu stādījumā novērojama lielā skaitā ( vidēji 5-8% un vairāk invadētu augu), nekavējoši jālieto insekticīdi vaboļu apkarošanai.
– Nelielos stādījumos olu dējumus un kāpurus var iznīcināt mehāniski (nolasot).

Krūkļu laputs (Aphis frangulae)

Citi nosaukumi: krūkļu – kartupeļu laputs
Saimniekaugi – kartupeļi, cūknātru, malvu, nakteņu un citu dzimtu augiem.
Bojājumi – laputis un to kāpuri sūc kartupeļu lapas, tās dzeltē un novīst.
Saimnieciskā nozīme – laputis ir fakultatīvi migrējoša suga. Uz kartupeļiem bieži savairojas masveidā. Sevišķi kaitīga tādēļ, ka izplata kartupeļu vīrusslimības.
Bioloģija- Gadā attīstās vairākas paaudzes. Pavasarī uz pamataugiem attīstās 2-3 paaudzes laputu, jūnija beigās tās pārlido uz citiem augiem, t.sk.arī uz kartupeļiem, un uz tiem attīstās 4-5 paaudzes. Rudenī laputis pārlido atpakaļ uz krūkļiem, kur veidojas dzimumpaaudze, kur mātītes pēc kopulācijas dēj olas, kas ziemo.
Pārziemo – olas uz parastā krūkļa zariem pumpuru tuvumā.
Veicina attīstību – silts un sauss laiks.
Ierobežošana:
-Jāstāda vesels stādāmais materiāls,
– Krūkļu iznīcināšanai kartupeļu lauku tuvumā ir mazs efekts,
– Kartupeļu sēklu laukos jālieto insekticīdi, tiklīdz parādās pirmās laputis.

Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani)
Citi nosaukumi: Macrosporium solani, Tomātu lapu sausplankumainība
Ierosina – sēnes (Alternaria solani)
Bojā – kartupeļus
Pazīmes novērojamas veģetācijas periodā.
Zudumi- plašāk novērojama pēc siltām ziemām un tad var būt ļoti postoša.
Simptomi – uz lapām apaļi, koncentriski tumši brūni vai sarkanīgi plankumi, lapas ātri nokalst. Slimības sākuma stadijā lapas audi kļūst hlorotiski. Vēlākās attīstības stadijās plankumi kļūst stūraini.
Pārziemo – bumbuļos un augu atliekās.
Veicina – pēc siltām ziemām, optimālā temperatūra 19-23°C (apstājas virs 27°C) un pie barības vielu deficīta, stresa apstākļos
Ierobežošana:
– Optimālas mēslojuma devas.
– Ar pieskares un kombinētiem fungicīdiem, smidzinājumu nedrīkst nokavēt.

Kartupeļu sausplankumainību ierobežo ar tiem pašiem preparātiem kā lakstu puvi.

Izmantoti VAAD dati