Novērots, ka augus parasti pērk pirmā mirkļa iespaidā un pēc iegādes izlemj tam piemērotāko stādīšanas vietu. Tomēr aizvien vairāk dārzu īpašnieki meklē informāciju par augiem, lai saprastu to augšanas prasības.

Šoreiz pievērsīšu lasītāju uzmanību augu dabīgajiem izmēriem, kas ir svarīgi parametri, kurus stādaudzētāji norāda saviem stādiem uz etiķetes.Lai sagrupētu augus dobē un tie viens otru papildinātu, bet nevis cīnītos par izdzīvošanu, svarīgi ievērot to augstumu un platumu pēc vismaz 10 gadiem.

Ziemcietēm šo parametru neievērošana novedīs pie nemitīgas dobju pārplānošanas un pārstādīšanas, bet kokiem un krūmiem pārstādīšanas process nebūs tik vienkāršs. Sastādot sākotnēji mazos stādus pārlieku cieši vienu pie otra ar laiku var nākties šķirties no šiem augiem, jo tiem nav vietas, kur augt. Piemēram, klājeniskos kadiķus varam cirp un priecāties, cik kupli tie kļūst. Tomēr pēc gadiem tie pārkoksnējas un skaistums zūd, kā arī regulāri cērpjot nekad netiek ieraudzīta augu dabīgā forma – noliekti zaru gali, piramidāla vainaga forma utt. Ja plānots augus veidot, tad tie jāveido pēc iespējas pietuvinot to dabiskajai formai un izmēriem.

Ja ir noskatītas interesantas augu kombinācijas, vienmēr padomājiet kur tās redzētas – bieži izstādēs un citos augu demonstrējumos, augi tiek salikti daudz ciešāk nekā tie būtu stādāmi dobē, kā arī ne vienmēr tiek grupēti atbilstoši augšanas apstākļiem (gaismas, mitruma, augsnes prasības).

Pirms augu stādīšanas der izmērīt stādīšanai paredzēto vietu un salīdzināt ar etiķetē norādītajiem auga izmēriem, ko tas sasniegs izaugot. Ja rodas nevēlamas tukšās platības starp mazajiem jaunajiem augiem, tās aizpildāmas ar ziemcietēm, vasaras puķēm vai zemsedzes augiem. Tā kā lielākā daļa ziemciešu vismaz reizi trīs gados nepieciešams pārstādīt, tukšās vietas starp nelielajiem koku un krūmu stādiem var regulēt atbilstoši stādu augšanas intensitātei.