Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk.

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis)

Citi nosaukumi: Fusicladium dendriticum, Spilocaea pomi, Venturia sp.

Ierosina– sēnes (Venturia inaegualis)
Bojā –ābeles.
Pazīmes novērojamas uz lapām un augļiem
Zudumi – izplatītākā un postīgākā ābeļu slimība, tās rezultātā samazinās raža un tās kvalitāte.
Simptomi – uz lapām sākumā dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni plankumi ar tumšu, samtainu apsarmi. Plankumu centrā audi atmirst un kļūst pelēki. Ja inficēšanās notiek pavasarī, tad plankumi ir lielāki, bet ja vēlāk, vasarā, tad sīkāki. Plankumi labāk redzami lapas virspus. Augļi, ja tie agri inficējušies, izveidojas kropli, bojājuma vietā augļi sacietē, pārkorķojas un saplaisā. Tiek inficēti ziedkāti un ziedi, kā rezultātā ziedi priekšlaicīgi nobirst un neveidojas augļi. Bojātās lapas un augļu aizmetņi priekšlaikus nobirst, inficētie augļi slikti uzglabājas, tos pastiprināti bojā augļu puves.
Pārziemo – uz nobirušām lapām, uz augu atliekām.
Veicina –silts ap +20°C un mitrs laiks.
Ierobežošana:
– Veco lapu iznīcināšana;
– Jāaudzē izturīgas šķirnes;
– Fungicīdu pielietojums.

Fungicīdu smidzināšana visefektīvākā ir, ja pirmais smidzinājums notiek tieši pirms asku sporu masveida izlidošanas. Bet lai aizsargātu kokus no iespējamās sekundārās infekcijas, īpaši mitrās vasarās, nepieciešami atkārtoti smidzinājumi.

Ābeļu lapu pelēkplankumainība (Mycosphaerella pomi)
Citi nosaukumi: Phoma macrostoma, Phyllosticta mali

Ierosina – sēnes (Mycosphaerella pomi)
Bojā –ābeles.
Pazīmes novērojamas uz lapām, retāk uz augļiem.
Zudumi- sastopama visos dārzos. Slimības rezultātā samazinās fotosintezējošā virsma.
Simptomi – pazīmes parādās vasaras sākumā vai vidū. Uz lapām sākumā ir nelieli, brūni, vēlāk pelēki plankumi, ar raksturīgu tumšu apmali. Uz rudens pusi plankumu centrā novērojamas tumšas piknīdas. Plankumu vietās lapu audi sakalst un nereti izkrīt, pie stipras infekcijas lapas priekšlaicīgi nobirst.
Pārziemo – nobirušajās lapās.
Veicina – silts un mitrs laiks.
Ierobežošana:
– Pareiza dārza kopšana;
– Nobirušo lapu aizvākšana;
– Fungicīdu lietošana (Latvijā pašlaik nav reģistrēts šāds lietojums).

Lapu koku jeb parastais vēzis (Nectria galligena)

Citi nosaukumi: Cylindrocarpon heteronemum, Eiropas vēzis, Neonectria galligena

Ierosina – sēnes (Nectria galligena)
Bojā –ābeles, bumbieres, retāk uz kauleņkokiem, liepām, kļavām, apsēm u.c.
Pazīmes novērojamas uz stumbriem, dzinumiem un zariem.
Zudumi- ļoti postīga slimība. Ja uz kāda no kokiem ir viena vēža brūce, tad ir apdraudēti koki plašā apkārtnē.
Simptomi – brūces visbiežāk parādās vasarā uz viengadīgajiem dzinumiem ap lapu kātiņu pamatnēm. Brūcīte ir ovāla, ar plaisiņu atdalīta no veselajiem audiem, tās virsma iegrimusi, sarkana, spīdīga, veselie audi ap brūcīti uzbriest. Sīkākos zariņus brūce aptver visapkārt jau pirmajā vasarā un zara augšējā daļa nokalst. Koku vainagos parādās daudz dzinumu ar nokaltušām, nenobirušām lapām, šī ir raksturīgākā šīs slimības pazīme. Uz vecākiem zariem miza nomelnē un nedaudz iegrimst, tad veidojas plaisa ap to un audi uzbriest. Brūces paplašinās samērā lēni. Uz brūces virsmas veidojas koncentriski plaisu riņķi, vēlāk atmirusī miza nolobās. Veģetācijas periodā brūcē attīstās sēnes augļķermeņi. Rudenī, iestājoties vēsākam laikam, brūču virsmas plaisās vai vecāku brūču apmalēs attīstās sēnes augļķermeņi – tumšsarkanas lodītes, kuras ir labi saskatāmas.
Pārziemo – vēžu brūcēs uz jebkuriem lapu kokiem.
Veicina – vēss, mitrs laiks, temperatūra +5-16°C.
Ierobežošana:
– Infekcijas avotu iznīcināšana – vēžu brūču izgrebšana līdz nebojātai mizai;
– Vesels pavairojamais materiāls;
– Augļu koku kopšanas darbi;
– Fungicīdu lietošana.

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

Citi nosaukumi: Carpocapsa pomonella

Saimniekaugi – ābeles, bumbieres.
Bojājumi – kāpuri pēc izšķilšanās iegraužas augļos un graužas sēklu kameru virzienā. Izgrauztās ejas parasti pildītas ar ekskrementiem. Sēklas auglī tiek pilnīgi izēstas.
Saimnieciskā nozīme – augļu kvalitāte pazeminās, daļa priekšlaikus nobirst, bojātie augļi glabāšanai nederīgi.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Maijā ziemošanas vietā iekūņojas, pēc apmēram 30 dienām izlido tauriņi. Mātīte dēj olas uz augļiem, bet ja to nav tad uz lapām un dzinumiem. Kāpuri izšķiļas jūnija otrajā pusē. Neilgu laiku uzturas augļa virspusē un iegraužas tajos. Viens kāpurs var izgrauzt vairākus augļus. Pieaudzis kāpurs jūlija beigās atstāj augli un uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – kāpuri kokonos uz augļu kokiem, augļu glabātavās.
Dabiskie ienaidnieki– skudras, lapsenes, plēsīgās blaktis, zeltactiņas, spīļastes, putni, plēsīgie posmkāji, sikspārņi, u.c..
Ierobežošana:
– Kritušie āboli sistemātiski jāsavāc un jālikvidē.
– Jūlijā ap koku stumbriem zem sazarojumiem izliek ķeramās jostas. Tās noņem novembrī un iznīcina.
– Vēlu rudenī vai agri pavasarī no ābeļu stumbriem notīrot vecās mizas plēksnes, sūnas un ķērpjus.
– Jāpiesaista kukaiņēdāju putni augļu dārzam.
– Tauriņus vakaros un naktīs var izķert ar ultravioletās gaismas ķeramslazdiem.
– Insekticīdu lietošana pēc kāpuru izšķilšanās maksimuma.

Pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella)
Saimniekaugi – pīlādži, ābeles, ievas, oši.
Bojājumi – kāpuri grauž pumpurus, vēlāk skeletē jaunās lapas, tās nobrūnē, sakalst. Kāpuri pārceļo uz zaru galiem, saauž vairākas lapas kopā , izveidojot lapu satīklojumu. Ja kāpuru daudz tie var mazākiem kokiem apgrauzt visas lapas.
Saimnieciskā nozīme – viens no bīstamākajiem ābeļu kaitēkļiem. Masveida savairošanās novērojama ik pēc 4-6-8 gadiem. Masveidā savairojas, kad pīlādžiem maz ogu, bojāti 50% un vairāk ābolu. Bojātie augļi kļūst rūgti, tiem slikta kvalitāte.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pirmie tauriņi izlido jūnijā, tie lido līdz pat vasaras beigām. Olas dēj no jūnija līdz pat augusta vidum uz augļiem. Izšķīlušies kāpuri sākumā alo zem mizas, vēlāk grauž ābolu mīkstumu un pat sēklas. Vienā auglī var iegrauzties vairāki desmiti kāpuru. Kāpurs attīstās vienā auglī 30 dienās. Pieauguši kāpuri pa pavedienu nolaižas uz augsnes, tur atrod ziemošanas vietas. Grūti apkarojams kaitēklis.
Pārziemo – kūniņas zemsedzē, augsnē, uz koku stumbriem.
Ierobežošana:
– Ja paredzama liela pīlādžogu raža, tad pīlādžu tīklkodes bojājumi nebūs nozīmīgi.
– Pašlaik Latvijā nav reģistrēts neviens augu aizsardzības līdzeklis šī kaitēkļa ierobežošanai.

Ābeļu lapu blusiņas (Psylla mali)

Saimniekaugi – ābeles, bumbieri, vilkābeles, pīlādži u.c..
Bojājumi – sūc augu sulu, izraisot ziedu un lapu nobiršanu, novājina visu augu, dzinumi saīsināti, raža samazinās. Augi pārklājas ar lipīgiem lapu blusiņu izdalījumiem, uz tiem savairojas kvēpsarmas sēne.
Saimnieciskā nozīme – Vecos, nekoptos dārzos savairojas masveidā. Visvairāk bojā ābeles.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Kāpuri šķiļas pumpuru briešanas un plaukšanas laikā, ielien starp plaukstošajām lapiņām, ziediem un sūc augu sulu. Vasaras vidū blusiņas ir pieaugušas, tās pārceļo uz vainaga ārējām daļām un tur dzīvo līdz rudenim un dēj olas. Ziemojošās olas iztur līdz – 40°C salu.
Pārziemo – olas uz jaunākiem augļu koku zariem.
Ierobežošana:
-Insekticīdu lietošana, ja pavasarī uz 1 m augļzariņu ir 300-500 olu.

Laputis

Ābeļu sarkanpangu laputs (Dysaphis devecta)
Citi nosaukumi: Rožu lapu ritinātājlaputs

Ābeļu zaļā laputs (Aphis pomi)
Saimniekaugi – ābeles, bumbieri, plūmes, vilkābelēm, cidonijas, spirejas, klintenes u.c..
Bojājumi – sūc augu sulu no jaunajiem dzinumiem un lapām, sūkumi izraisa lapu malu ieritināšanaos, visa dzinuma nokalšanu, salcietības samazināšanos.
Saimnieciskā nozīme – viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem, kas īpaši kaitīga jaunajiem augļu kociņiem. Masveida savairošanās novērojama ik pēc 3 vai 4 gadiem.
Bioloģija- Gadā attīstās 8-12 paaudzes. Kāpuri šķiļas pumpuru plaukšanas laikā. Izšķīlušies kāpuri sūc sulu no plaukstošiem pumpuriem, vēlāk no lapām un jaunajiem dzinumiem. Katra mātīte dzemdē 30-50 kāpuru. Pēc 2-3 paaudzēm, laputu kolonijās veidojas spārnotās mātītes, kas pārlido uz citiem augiem un tur turpina vairoties. Septembrī vai oktobrī uz barības augu zariņiem dēj oliņas, kas ziemo.
Pārziemo – olas uz augļu koku zariem.
Dabiskie ienaidnieki – parazītiskie plēvspārņi, mārītes, ziedmušas, zeltactiņas.
Ierobežošana:
– Insekticīdu lietošana, ja pavasarī uz 1 m augļzariņu ir 10 olu. Insekticīdus vislabāk lietot pēc laputu izšķilšanās maksimuma.

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)
Saimniekaugi – ābeles, bumbieri, vilkābeles.
Bojājumi – kāpuri izēd ziedpumpurus, vainaglapas neatveras, nobrūnē. Jaunās vaboles lapās izgrauž nelielus caurumus.
Saimnieciskā nozīme – viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem. Bieži savairojas masveidā, ik pēc 3 vai 4 gadiem. Masveida savairošanās laikā sabojā 55-80% ziedpumpuru.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī iestājoties siltam laikam (vidējā diennakts t° 6°C), vaboles atstāj ziemošanas vietas un pārvietojas ābeļu vainagā. Ziedpumpuru izvirzīšanās laikā dēj olas, pa vienai katrā ziedpumpurā. Pēc apmēram nedēļas izšķiļas kāpuri, tie trīs nedēļas pieaug un bojātajā ziedpumpurā iekūņojas. Pēc 6-12 dienām izkūņojas jaunās vaboles. Tās barojas uz augu lapām un rudenī uzmeklē ziemošanas vietas. Aukstās ziemās, kad temperatūra ilgu laiku ir zem -30°C, uz stumbra ziemojošās vaboles iet bojā.
Pārziemo – vaboles augsnē, zem nobirušām lapām, mizas plaisās.
Dabiskie ienaidnieki – zvirbuļi, zīlītes, dadzīši, parazītlapsene, kāpurlapsene un spožlapsene.
Ierobežošana:
– Uz ābeļu stumbriem uzliekot ķeramās jostas – jūlija sākumā un tās noņemot un iznīcinot oktobrī vai novembrī.
– Mazos dārzos var nolasīt un iznīcināt kāpuru bojātos ziedus.
– Jāpiesaista dārziem kukaiņēdāji putni.
– Insekticīdu lietošana – īsi pirms smecernieki sāk dēt olas.

Ābeļu lapu tinējs (Argyroploce variegana)
Citi nosaukumi: Olethreutes variegana
Saimniekaugi – ābeles, bumbieres, ķiršus, plūmes u.c. lapu kokus.
Bojājumi – kāpuri pavasarī apgrauž ziedpumpurus, vēlāk lapas un ziedkopas satīklo čemurveidā , bet tajos neuzkrājas ekskrementi. Dažreiz satin vienu lapu.
Saimnieciskā nozīme – reizēm savairojas masveidā. Sevišķi kaitīgs ābelēm.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī kāpuri iegraužas plaukstošajos pumpuros, bet vēlāk satīklo un grauž lapas. Jūnijā kāpuri iekūņojas lapu satīklojumā un kūniņa attīstās 10-15 dienas. Imago izlido jūnija otrajā vai trešajā dekādē. Mātītes olas dēj pa vienai uz lapām un augļiem. Pēc 10-15 dienām izšķiļas kāpuri, kas skeletē lapu apakšpusi, dažreiz grauž augļu virsmu. Kāpuri divas reizes maina ādu, tad uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – kāpuri kokonos.
Dabiskie ienaidnieki – parazītiskie plēvspārņi, plēsīgie posmkāji, putni.
Ierobežošana:
– Jāpiesaista kukaiņēdāju putni augļu dārzam.
– Insekticīdu lietošana nepieciešama, ja rožu lapu tinējs savairojas lielā skaitā. Tie jālieto pēc tinēja kāpuru izšķilšanās.

Ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus)
Citi nosaukumi: Hyponomeuta malinellus

Saimniekaugi – rožu dzimtas augļu koki.
Bojājumi – kāpuri grauž pumpurus, vēlāk skeletē jaunās lapas, tās nobrūnē, sakalst. Kāpuri pārceļo uz zaru galiem, saauž vairākas lapas kopā , izveidojot lapu satīklojumu. Ja kāpuru daudz tie var mazākiem kokiem apgrauzt visas lapas.
Saimnieciskā nozīme – viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem. Savairojas pēc siltām ziemām.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pumpuru plaukšanas laikā atstāj ziemošanas vietas. Barojas 30-50 dienas. Jūnija beigās vai jūlija sākumā iekūņojas saaustajās ligzdās paralēli cits citam. Pirmie tauriņi izlido jūlija sākumā, intensīvāk tie lido vakaros. Mātītes dēj olas uz zariem, dējumus nosedzot ar gļotainu izdalījuma masu. Kāpuri olās attīstās jau rudenī, bet neatstāj olu apvalkus un ziemo.
Pārziemo – kāpuri olu apvalkos.
Dabiskie ienaidnieki –parazītlapsene, kāpurlapsene, spožlapsene, kāpurmuša, plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas.
Ierobežošana:
– Insekticīdu lietošanu – var noteikt pēc jauno kāpuru ligzdu daudzuma ābeļu vainagā.

Ābeļu lapu pasvilnis (Simaethis pariana)

Saimniekaugi – invadē ābeles, bumbieres, pīlādžus u.c. lapu kokus.
Bojājumi – kāpuri skeletē lapas, kas vēlāk kļūst brūnas (it kā apdedzinātas). Lapu malas nedaudz savilktas ar zīda pavedieniem.
Saimnieciskā nozīme – masveidā savairojas periodiski, bet pēdējos gados reti.
Bioloģija- Tauriņi lido maija vidū un beigās. Vairāk noposta tos dārzus, kas atrodas bērzu tuvumā.
Pārziemo – kūniņas ziemo zem mizas vai nobirušām lapām.
Ierobežošana:
-Insekticīdu lietošana nepieciešama ļoti reti, tos iznīcina apkarojot biežāk sastopamos kaitēkļus.

Mazais salnas sprīžmetis (Operophtera brumata)
Citi nosaukumi: Cheimatobia brumata
Saimniekaugi – ābeles, lapu koki, krūmmellenes.
Bojājumi – kāpuri bojā plaukstošos pumpurus, lapas, ziedus un jaunos auglīšus. Sākumā izgrauzumi ir nelieli, bet vēlāk nograuž gandrīz visu lapas plātni, lapas nedaudz savelkot ar zīda pavedieniem.
Saimnieciskā nozīme – savairojas ik pēc 8-11 gadiem. Masveida savairošanās laikā lapas tiek nograuztas pilnīgi.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī pumpuru plaukšanas laikā izšķiļas kāpuri, kas iegraužas plaukstošajos pumpuros. Pieaugušie kāpuri jūnijā augsnes virskārtā iekūņojas. Tauriņi iznāk tikai septembra beigās, oktobra sākumā. Tad mātītes rāpjas pa stumbru vainagā un izdēj pumpura tuvumā pa oliņai. Tauriņi sastopami līdz salam.
Pārziemo – olas un augļu koku jaunajiem zariņiem pumpuru tuvumā.
Dabiskie ienaidnieki – putni.
Ierobežošana:
– Jāpiesaista kukaiņēdāju putni augļu dārzam.
– Insekticīdu lietošana.

Informācija sagatavota izmantojot VAAD datus