-
Zirņu izplatītākās slimības un kaitēkļi
Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Zirņu neīstā miltrasa (Peronospora viciae f. sp. pisi) Citi nosaukumi: Peronospora pisi Ierosina – sēnes (Peronospora viciae) Bojā – zirņus Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā. Zudumi- raža un tās kvalitāte stipri pazeminās. Simptomi – uz lapām veidojas plaši zilganpelēki izplūduši plankumi. Lapu apakšpusē plankumu vietā attīstās…
-
Izplatītākie kartupeļu kaitēkļi un slimības
Rrizoktonioze jeb melnais kraupis (Rhizoctonia solani) Citi nosaukumi: Baltkāja ( uz stublāja) Melnais kraupis (uz bumbuļiem) Rizoktonioze ( uz lapām) Ierosina – sēnes (Rhizoctonia solani) Bojā – kartupeļus. Pazīmes novērojamas visās attīstības stadijās. Zudumi- ļoti izplatīta un postoša, zudumi līdz 30%.
-
Kāpostu izplatītākās kaitēkļi
Krustziežu dzimta ir visai liela, tai pieder ne tikai kāpostaugi, bet arī rapsis un daudzas nezāles, kas uzlabo apstākļus slimību un kaitēkļu invāzijai. Par frofilakses pasākumiem, kas jāievēro, lai augi neslimotu, rakstīts agrāk. Melnie krustziežu spradži (Phyllotreta atra) Saimniekaugi – krustziežu dzimtas augi Bojājumi – vaboles izgrauž lapās sīkus piltuvveida iedobumus. Ja spradzis savairojas masveidā,…
-
Sīpolu izplatītākie kaitēkļi
Sīpolu lakstu puskode (Acrolepiopsis assectella) Saimniekaugi –sīpolus, ķiplokus puravus. Bojājumi – kāpuri izalo, skeletē lokus no iekšpuses, grauž lapu parenhīnu, neskarot ārējo epidermu. Sīpolu sēkliniekiem izgrauž neizplaukušās ziedkopas, pārgrauž ziedkātus. Loki dzeltē un vīst. Izgrauztās vietas kļūst gaišākas.
-
Augsnes mikroorganismu nozīme
Augsnes mikroorganismu dzīvības procesu norise un to savstarpējie sakari citam ar citu, kā arī augu sakņu sistēma izpilda, augiem barojoties no augsnes, to pašu funkciju, kādu veic gremošanas sistema cilvēka organismā. Cilvēka organisma orgāni un audi barojas ar dažādām tām nepieciešamām vielām, kas nokļūst tajos uzņemamā veidā no gremošanas trakta, kur barība no apkārtējās vides…
-
Aizvien tuvāk dabai – tendence
Līdz ar dažādu vides problēmu un dabas resursu izsīkšanu, aizvien biežāk novērojama tendence – dzīvot tuvāk dabai. Ja iepriekšējā gadsimta piecdesmitajos gados Amerikas savienotajās valstīs brauca ar aizvien lielākām mašīnām, nerēķinoties ar to degvielas patēriņu, tad nu aizvien biežāk sabiedrība pieveršas vides problēmām. Visaktīvākie vides problēmu paudēji ir tieši Eiropas un Skandināvijas valstu iedzīvotāji, apdzīvotības…
-
Apdegumi
Laiks apskatīt pret saules apdegumiem jutīgākos augus, piemēram, Kanādas egles ‘Conica’, Zirņu paciprese ‘Boulevard’ u.c. Apskatiet vietu, kur tās iestādītas. Ja to apspīd pavasara saules stari, noteikti šāda situācija jānovērš. Pavasara saules stari ir ļoti spēcīgi un baltais sniegs tos atstaro padarot vēl spēcīgākus. Turpretī augu skujas ir tumšas un pievelk atstarotos saules starus. Šādā…
-
Visas ogas vienādi lielas
Parasti priecājamies par bagātīgu ogulāju ziedēšanu pavasarī, bet vēlāk nav skaidrs – kāpec ogas ir dažādu izmēru, kāpēc šogad tik sīkas ogas, taču citu gadu ogas bija tik lielas. Visvieglākais ir nopirkt paciņu mēslojuma un cerēt, ka palīdzēs. Iemesls slēpjas citur, kaut arī mēslošana ir melleņu audzēšanas neatņemama sastāvdaļa.