Augsnes mikroorganismu dzīvības procesu norise un to savstarpējie sakari citam ar citu, kā arī augu sakņu sistēma izpilda, augiem barojoties no augsnes, to pašu funkciju, kādu veic gremošanas sistema cilvēka organismā. Cilvēka organisma orgāni un audi barojas ar dažādām tām nepieciešamām vielām, kas nokļūst tajos uzņemamā veidā no gremošanas trakta, kur barība no apkārtējās vides nokļūst tādos veidos, kurus orgāni un audi tieši uzņemt nespēj. Tādējādi gremošanas sistēmas būtība ir tāda, ka barība no viena veida, kas nav derīga uzņemšanai, pārvēršas citos veidos, kurus dzīvs organisms spēj uzņemt. To pašu darbību attiecībā uz augu barību izpilda augsnes mikroorganismi, kuri neorganiskos un organiskos elementus un vielas, kas atrodas augsnē augiem neuzņemamā veidā, pārvērš uzņemamā veidā.
Augsnē – augu sakņu joslā – mikroorganismu ir vairāk nekā tādā pašā augsnē (piemēram, papuvē), kurā nav augu dzīvo sakņu. Bez tam sakņu izplatības joslā daudzu augsnes mikroorganismu sugu dzīvības procesu norise ir ļoti intensīva, turpretī ārpus sakņu izplatības joslas šo sugu vai nu pavisam nav, vai arī to dzīvības procesu norise ir stiprā mērā nomākta.
Ir zināms, ka uz visu pākšaugu dzimtas augu sugu saknēm atrodas gumiņbaktērijas, kas uzņem gaisa slāpekli. Katrai no minētajām dzimtas augu sugām piemīt specifiska gumiņbaktēriju suga. Kā attiecīgā pākšaugu dzimtas suga, tā arī tai piemītošā specifiskā gumiņbaktēriju suga viena bez otras nespēj normāli attīstīties. Tāda pati parādība konstatēta tiklab zāļu, kā arī koku dzimtu augu sugām, ar kuru sakņu sistēmu saistītas specifiskas mikorizas sēņu sugas. Arī šajos gadījumos, ja uz attiecīgās sugas augu saknēm nav savu specifisko sēnes micēliju, augi slikti barojās un attīstās. Tiklab šādi augi, kā arī tiem piemītošās specifiskās mikorizas sēnes cita bez citas nespēj normāli attīstīties. Šajā jomā vēl ir daudz ko pētīt, bet varētu izteikt minējumu, ka nezāļu esamībai augsnē ir būtiska nozīme augsnes mikroorganismu uzturēšanā. Laukos, kur tiek audzētas monokultūras, lietoti pesticīdi un minerālmēsli – dabiskais augsnes mikroorganismu sastāvs ir izjaukts.
Radot apstākļus augsnes mikroorganismu kompleksu normālai dzīvības procesu norisei, radām arī augsnes auglības faktorus. Bieži vien mazauglīgās augsnēs, lai tajās varētu notikt augsnē mītošās derīgās mikrofloras kompleksa normāla dzīvības procesu norise, trūkst tikai neliela daļa mikroorganismiem nepieciešamo faktoru. Tiklīdz šo trūkumu novērš, augu barošanās uzlabojas un to raža ievērojami paaugstinās, bet augsne kļūst auglīgāka. Ogļhidrāti, tajā skaitā arī kokšķiedra (augsts saturs, piemēram, salmos), nepieciešami daudzu augsnē mītošo derīgo mikroorganismu dzīvei un barībai, savukārt daļa produktu, kas rodas šo mikroorganismu dzīvības prcesu norises rezultātā, vajadzīga citu mikroorganismu barībai, Tāpēc, ja augsnē trūkst, piemēram, ogļhidrātu, neattīstīties arī to derīgo mikroorganismu dzīvības procesu norise, kuri tieši ar kokšķiedras sadalīšanu nenodarbojas.
Zināms, ka nemelnzemes joslas rajonos ievērojamai daļai augšņu ir paaugstināta skābuma pakāpe. Augsnē, kas nav visai skāba, tās organisko vielu (sakņu un pēcpļaujas atliekas), kā arī augsnes tās vai citas neorganiskās vielas un iestrādātos mēslošanas līdzekļus attiecīgi mikroorganismi pārvērš augiem uzņemamā barībā. Turpretī skābās augsnēs augiem derīgās mikrofloras dzīvības norise ir nomākta. Augsnes baktērijas, ar kuru dzīvības procesu norises produktiem barojas augi, parasti augsnē nedzīvo, ja tās skābuma pakāpe pārsniedz noteiktu normu (parasti, kad pH(KCl) ir zemāka par 4,5). Tāpēc skābās augsnēs ir maz augiem uzņemamās derīgās barības elementu, it sevišķi slāpekļa un fosfora barības elementu.
Dati no T.Lisenko 1962 pētījumiem