Par ķiploku audzēšanu atrodamas dažādas atsauksmes, arī cenas veikalos dažādos laika periodos ir atšķirīgas. Par vairākiem iemesliem tiek diskutēts Latvijas avīzē.
Latvijā reģistrētie ķiploku audzētāji 2011. gadā ir sastopami dažādos novados.
Ķiploki (Allium sativum L.) bijuši pazīstami jau sen, sākumā kā ārstniecības augs, velāk kā dārzenis. Ķiplokus iedala 2 pasugās: tie kas veido ziednešus (A.sativum subsp. sagittatum) un tie, kas neveido ziednešus (A.sativum subsp. vulgare).
Ķiploki satur daudz sausnes un tajos ir šādas barības vielas: cukuri, olbaltumvielas, vitamīni un ēteriskās eļļas. Tās uzlabo gremošanas orgānu darbību, dod ēdienam specifisku, pikantu garšu, kas veicina ēstgribu. Ķiplokiem ir liela nozīmē ārstniecībā un pat augu aizsardzībā.
Stādāmais materiāls un stādīšana
Ķiplokus pavairo veģetatīvi ar daivām. Ķiplokus, kas paredzēti stādīšanai, uzglabā siltumā. Labākie glabāšanas apstākļi 10 – 12°C temperatūrā. Augstākā temperatūrā glabāti ķiploki pēc izstādīšanas veido pārāk spēcīgus lakstus, atpaliek sīpolu attīstība, tie izaug ābolveida, bez daivām. Pārāk zemā temperatūra glabājot, augiem veidojas ziedneši, kas var arī neuzziedēt, taču raža ievērojami samazinās.
Pirms stādīšanas ķiplokus šķiro un kalibrē, atlasot tikai lielākās, malējās daivas. No sīkām, kā arī centra daivām attīstās nepareizas formas (parasti bezdaivu) ķiploki, kas uztura gan ir izmantojami, bet tālākai pavairošania nav ekonomiski izdevīgi. Jāatzīmē, ka, pareizi uzglabājot, arī bezdaivu ķiploki nākamā gadā izaug ar daivām, tomēr stādāmā materiāla daudzums ievērojami pieaug.
Ķiploku stādījumam izvēlas tādu pašu augšanas vietu un augsni kā sīpoliem. Augsni apar rudenī. Priekškultūrai iestrādā pa 60 t/ha kūtsmēslu. Ja priekšaugam kūtsmēsli nav doti, rudenī jāiestrādā 25 – 30 t/ha. Minerālmēslu deva 600 – 800 kg/ha ar NPK attiecību 1:1,2:1,8-2. Stāda agri, ja iespējams aprīļa beigās vai vēl agrāk, parasti pirms sīpoliem. Ķiplojus var stādīt arī rudenī. Vēsais laiks ķiplokiem atšķirībā no sīpoliem ziedēšanu neizraisa, bet nostiprina sakņu sistēmu, tāpēc ķiploki attīstās vienmērīgāk. Nokavēta stādīšana sekmē bezdaivu ķiploku veidošanos. Ķiploku daivas stāda tādos pašos rindu un augu attālumos kā sīksīpoliņus. Stāda sekli, uzrušinot daivai ne vairāk kā 0.5 – 1 cm augsnes kārtu. Uz 1 ha izstāda 500 – 800 kg daivu.
Kopšana un novākšana
Ķiplokus kopj visumā tāpat kā sīpolus, kurus audzē no sīksīpoliņiem. Augšanas sākumā liela nozīme augsnes irdināšanai un nezāļu apkarošanai. Irdinot rindas cenšas augus dziļi neapraust, citādi aizkavējas to nobriešana. Sevišķi tas ievērojams veģetācijas otrā pusē, kad cenšas augsni no augiem pat atraust. Lai veicinātu augšanu un attīstību, liela nozīme ir organiskajam papildmēslojumam, sevišķi vircai, kuru ieteicams lietot jau drīz pēc ķiploku sadīgšanas. Minerālmēslus iestrādā tādās pašās devās kā sīksīpoliņiem. Augšanas sākumā ķiploki ir arī atsaucīgi uz laistīšanu. Tomēr jāievēro, ka līdz ar sīpolu pilnīgu izveidosanos laistīšana jāpārtrauc, citādi tie nenobriest, bet nobriedušajiem daivas viegli atdalās no pamatnes – tas traucē ražas novākšanu.
Ķiplokus novāc augusta beigās, kad neīstais stublājs zaudē noturību, lapas nodzeltē. Augu attīstības gaitai rūpīgi jāseko. Nokavējot novāksanu, daivas atlūzt un paliek augsnē, jo sausās zvīņas, sīpoliem nobriestot, plīst. Novērots, ka uz rudens pusi ķiploku saknes aug galvenokārt vertikāli, iedziļinot augsnē arī sīpolu. Ja laiks pieturas silts un mitrs un ķiplokus kavējas novākt, daivas sāk dīgt. Ja ķiploku ienākšanās ieilgst, to sekmē mākslīgi – dziļi uzirdina augsni vai dažkārt pat sasien augu lapas. Lapu sasiešana pieļaujama tikai sausos rudeņos, kad neizplatās slimības. Ķiplokus visbiežāk novāc ar rokām vai arī ar kartupeļu rokamām mašīnām. Raža 500 – 800 kg/ha.
Uzturam paredzētos ķiplokus glabā 0 – 3°C temperatūrā un 70 – 75% mitrā gaisā, stādāmos 10 – 12°C temperatūra un 65 – 70% mitrā gaisā.
dati pēc M.Baumanes