Baziliks (Ocimum basilicum) pasaulē ir plaši izplatīts garšaugs, tā dažādās izmantošanas dēļ. Kā iemesls tam ir lielā šķirņu bagātība ar ievērojamām kvalitatīvajām atšķirībām. Var droši teikt, ka no piedāvātā šķirņu klāsta katrs atradīs sev piemērotāko – ar maigu citrona aromātu, spēcīgu piparu smaržu vai izteikti specifiskām anīsa vai krustnagliņu garšas un smaržas īpašībām. Latvijā un Skandināvijas valstīs bazilika lietošana pārtikā aizvien pieaug. Bazilikam ir augstu vērtējams bioķīmiskais sastāvs – vitamīniem, ēteriskajām eļļām, minerālvielām u.c. vielām ir ievērojama nozīme daudzos organisma fizioloģiskajos procesos. Līdz ar to, pieaug interese par bazilika audzēšanas īpatnībām.
Ņemot vērā garšaugu izmantošanas mērķi, audzētājs var daļēji ietekmēt augu bioķīmisko sastāvu. Barības vielas un ūdens augos ietekmē ēterisko eļļu koncentrāciju tajos. Sevišķi jūtīgi reaģē baziliks. Mitrākā un barības vielām bagātākā augsnē veidojas sulīgākas, maigākas lapas, aizkavējas ziedēšana. Nabadzīgākā un sausākā augsnē aromāts ir koncentrētāks un augi steidz ziedēt.
Agrotehnika
Garšaugi audzējami augsnēs ar reakciju pHKCl 6,5 – 7,0. Skābāka augsne jākaļķo, bet tas jāveic laikus, jo svaigu kaļķošanu garšaugi slikti pacieš. Augsnes struktūras uzlabošanai un barības vielu nodrošināšanai kā organiskais mēslojums piemēroti sadalījušies kūtsmēsli, zirgu mēsli un it īpaši dažādi komposti.
Garšaugiem ir piemērota labi sastrādāta, irdena un smalkdrupataina augsne, nekādā gadījumā tāda, kur augsts gruntsūdens līmenis. Liela vērība jāvelta augsnes tīrībai – pirms sējas vai stādīšanas tā rūpīgi jāatbrīvo no daudzgadīgajām nezālēm. Garšaugi slikti konkurē ar nezālēm, jo sākumposmā tie aug ļoti lēni. Augi jāsargā no pastāvīgiem aukstiem vējiem, taču pilnīgs aizvējš ir tikpat nevēlams. Baziliks grūti pārdzīvo lietu, tumšu un mitru laiku. Lai paātrinātu veģetācijas perioda sākumu, baziliks audzējams no dēstiem. Sēj aprīļa sākumā vai vidū, sekli. Sēklu dīgšanas ātrumu nosaka temperatūra, ja tā ir 25 – 28° C, tad sadīgst ātri – 3 līdz 5 dienās, ja 20° C, tad apmēram 7 dienās. Optimāla augšanas temperatūra ir 20 – 25° C. Baziliks ir viens no pašiem prasīgākajiem garšaugiem barības vielu ziņā, tā kā jau dēstu audzēšanas laikā tiem dažkārt nepieciešams papildmēslojums. Tiem piemērots vājas koncentrācijas papildmēslojums ar NPK attiecību 1:1,5:1,2. Ap dēstiem jābūt teicamai gaisa apmaiņai, jo pretējā gadījumā baziliks saslims ar dēstu melnkāju. Jau dēstu stadijā jāraugās, vai augi neaug tikai garumā un vai nav jāveic galotņošana. Laukā augus izstāda, kad salnas vairs nedraud (iepriekš pieradinot pie ultravioletā starojuma). Stāda nedaudz dziļāk nekā dēsts ir audzis. Audzēšanas attālums atkarīgs no šķirnes. Baziliks ir atsaucīgs uz augsnes mulčēšanu, jo tā tiek saglabāts vienmērīgāks mitrums un temperatūra. Laistot jāievēro ūdens temperatūra, pārāk vēss ūdens augus ietekmē nelabvēlīgi un augs var pastiprināti nomest lapas.
Bazilika pielietojums
Ir grūti nosaukt vēl citu garšaugu, kuram būtu tik daudzveidīga izmantošana ēdienu bagātināšanā, kā arī dekorativitāte gan laukā, gan arī telpā traukos. Tam piemīt lieliska dekoratīva saderība ar citiem augiem un puķēm. Ārstniecībā baziliks noderēs tējai gremošanas uzlabošanai, pret spazmatiskām sāpēm kuņģī, grūti dzīstošu brūču un ekzēmu ārstēšanai. Tā kā katram bazilikam piemīt savs specifisks aromāts, tad arī ar to kopā gatavotais ēdienu klāsts ir visai plašs. Bazilikam piemīt krustnagliņu, kanēļa, lauru lapu, muskatriekstu un piparu aromātu kopums. Zaļlapainie baziliki izceļas ar bagātāku un maigāku smaržas buķeti, bet sarkanajiem aromāts viendabīgāks un asāks. Baziliku izmanto svaigu, žāvētu un saldētu. Tas lieliski iederas aromatizētās eļļās un etiķos. Ļoti laba saskaņa bazilikam ir ar tādiem garšaugiem kā timiāns un ķiploks.
Piemērota šķirne – ceļš uz kvalitatīvu ražu
Viens no pētījuma uzdevumiem bija novērot bazilika šķirņu piemērotību dažādiem audzēšanas apstākļiem, kā arī noteikt piemērotākos audzēšanas apstākļus izplatītākajām bazilika šķirnēm. Tā kā ķīmiskās analīzes ir objektīvs, bet tomēr dārgs paraugu raksturošanas veids, pētījumā izmantota Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pieejamā sensorā smaržas intensitātes noteikšanas metode, kas iespējama LLU Pārtikas Tehnoloģiju fakultātē (PTF). Sensoro vērtēšanu veic apmācīti vērtētāji, kuram ir novērtēts sensorais jūtīgums, kā arī trenēta sensorā atmiņa. Vērtēšanā tiek izmantotas speciālas sensorās metodes un testi, ko reglamentē ISO standarti. Vērtēšanu var veikt tikai speciāli aprīkotās sensorās laboratorijās, kur eksperti strādā individuālajās kabīnēs vai sensorās vērtēšanas telpās ar izolētām darba vietām. Vērtēšanas rezultātā iegūstami objektīvi, atkārtojami, statistiski ticami dati.
Ir svarīgi, ka tieši cilvēks bija tas, kas uztvēra bazilika smaržas intensitāti, jo bieži pielietojot ķīmiskās analizēšanas metodes, zūd cilvēka loma rezultātu iegūšanā. Pētījuma rezultātā pierādījās, ka lielākajai daļai bazilika šķirņu labākie rādītāji bija paraugiem, kuri audzēti uz lauka. Konstatētas arī šķirnes, kas piemērotas visiem izvēlētajiem apstākļiem, savukārt divas samērā populāras šķirnes – ‘Green basil’ un ‘Opal’ uzrādīja ne tik labus rezultātus visos audzēšanas apstākļos. Tātad tās, audzējot Latvijā, nevar izpaust šķirnei raksturīgās īpašības. Protams iespējams atrast šķirnes ar līdzīgām īpašībām, kuras būtu piemērotākas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos – tātad nepieciešami tālāki pētījumi.
Bazilika šķirņu grupējums pēc smaržas intensitātes
|
Audzēšanas apstākļi |
|||
| Stikla siltumnīca (A1) | Plēves seguma siltumnīca (A2) | Uz atklāta lauka (A3) | |
| B1 | ‘Citronbaziliks’ | ‘Citronbaziliks’ | ‘Citronbaziliks’ |
| B2 | ‘Genovese’ | ‘Genovese’ | ‘Genovese’ |
| B3 | ‘Spice globe’ | ‘Spice globe’ | ‘Spice globe’ |
| B4 | ‘Green basil’ | ‘Green basil’ | ‘Green basil’ |
| B5 | ‘Opal’ | ‘Opal’ | ‘Opal’ |
| B6 | ‘Red rubin’ | ‘Red rubin’ | ‘Red rubin’ |
| B7 | ‘Erevana’ | ‘Erevana’ | ‘Erevana’ |
| B8 | ‘Bordenax’ | ‘Bordenax’ | ‘Bordenax’ |
x – šķirnes ar intensīvāk izteiktu smaržu;
x – šķirnes ar vājāk izteiktu smaržas intensitāti
Pasaulē piedāvā dažnedažādu bazilika veidus un šķirnes, bet Latvijā populārākās ir zinātniskajā darbā izmantotās astoņas.
‘Lemon Basil’ (Ocimum Basilicum Citriodarum) – citronbaziliks
Lapas dzeltenzaļas, nelielas ar izteiktu citrona aromātu. Ļoti siltumprasīgs. Vēsās vasarās jāaudzē zem seguma. Agri un bieži jāveido, jācenšas ierobežot un aizkavēt ziedēšanu, lai krūmiņš veidojas kuplāks, ar bagātīgāku aplapojumu. Audzēšanas attālums starp augiem jāsatuvina līdz 10 – 20 cm. Izmanto gan svaigā, gan saldētā veidā. Ļoti piemērots etiķa aromatizēšanai.
‘Spice Globe’ – populārs miniatūrais sīklapu zaļais baziliks. Lapiņas ļoti sīkas, dažu milimetru garumā un platumā. Veido ļoti kuplu lodes formas krūmiņu. Nav jāveido, tas vēlu un maz zied. Speciāla šķirne audzēšanai traukos. Aromāts spēcīgs, specifisks – muskatriekstu – krustnagliņu buķete.
‘Opal’ – sarkanlapu baziliks, apmēram 30 cm augsts. Lapas tumši sarkanas, apakšējās var būt ar zaļā pigmenta piemaisījumu. Ziedi tumši violeti. Augšanas sākumposmā jāveido. Izturīgs nelabvēlīgos laika apstākļos. Augs kompakts, piemērots audzēšanai traukos. Izmantošana kulinārijā dažādos veidos. Aromātā dominē asais piparu tonis. Ļoti līdzīga šai šķirnei ir ‘Red Rubin’, ‘Dark Opal’ un citas.
‘Genovese’ ir uzskatāma par standartšķirni, ar kuru salīdzina citas bazilika šķirnes. Tas ir aromātisks, bet ne pārsātināts, kā arī pikants, bet ne pārlieku ass. Jauno dzinumu lapas ir līdz 10 cm garas un 5 cm platas. Augs var sasniegt līdz 1,5 m garumu, bet vislabāk baziliku cirpt, lai tas būtu līdz 1m augsts. Šī ir ļoti dzīvīga šķirne, kas labos apstākļos strauji aug un attīstās.
‘Green basil’– lapas lielas, zaļas, ziedi balti. Nelabvēlīgos laika apstākļos lapas kļūst pelēkzaļas, plankumainas. Piemērotas svaigam patēriņam, kā arī etiķa aromatizēšanai u.c.
‘Erevana’ – stumbrs, lapas un ziedkopas violetas, lapas lielas 3,2 …5 cm garas, 2…3 cm platas, dziļi robotas. Cera augstums 50…65 cm, zarojums stāvs.
Kādos apstākļos izaug kvalitatīvs baziliks?
Galvenais garšauga kvalitātes rādītājs ir ēterisko eļļu intensitāte un kompozīcija auga daļās. Novērots, ka ēteriskās eļļas kvalitatīvi var mainīties atbilstoši augšanas videi. Visvairāk augus ietekmē gaismas spektrs, kurš dažādās klimata zonās ir citādāks. Jāpiemin, ka Latvijā klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras no bazilika izcelsmes vietas – Dienvidāzijas reģiona. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par bazilikam piemērotu apstākļu nodrošinājumu audzējot to Latvijā. Liela nozīme jāpievērš šķirnes izvēlei, jo no tā atkarīgs iegūstamais rezultāts. Ne visas šķirnes piemērotas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos. Bakalaura darba grāda iegūšanai veikts pētījums, kur izvēlētas 8 populārākās bazilika šķirnes un trīs dažādi audzēšanas apstākļi – stikla seguma siltumnīca (A1), plēves seguma siltumnīca (A2) un atklāts lauks (A3).
Atšķirīgam siltumnīcu seguma materiālam ir dažāda fotosintētiski aktīvās radiācijas (FAR) un infrasarkano staru caurlaidība. Atšķirīgi arī mitruma apstākļi un siltuma akumulācijas spēja. Tādējādi vides apstākļu nodrošinājums ietekmē garšaugu kvalitāti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes (LF) Dārzkopības katedras dārzniecībā 2003. gadā izaudzētas bazilika šķirnes sažāvētas pirms analīžu veikšanas un sagatavoti 192 paraugi. Tos analizēja eksperti – LLU Pārtikas Tehnoloģiju fakultātes (PTF) apmācīti studenti.
Ražas vākšana
Garšaugu ievākšanas laiku nosaka tālākais to izmantošanas mērķis. Bazilika vākšanu var apvienot ar to veidošanu, pakāpeniski nogriežot auga dzinumus, ko parasti lieto svaigam patēriņam. Garšaugi, īpaši baziliks, majorāns, rozmarīns, veido spēcīgāku, kuplāku un kompaktāku augumu, ja tiek laiku pa laikam galotņoti. Ievākšanas laiku nosaka arī tas, kādas augu daļas vēlamies iegūt. Ievācot lapas, to dara līdz ziedēšanai, kad vēl nav ziedpumpuru vai tie tik tikko veidojas. Vācot lapas, noplūc zariņus un nepieciešamās lapas no tā atdala.
Vasarā, garšaugus laikus apgriežot, iespējams iegūt divas ražas. Ir pierādījies, ka pirmās ražas labākais termiņš ir jūnija vidus. Līdz vasaras beigām augi ataug. Precīzu otro vākšanas laiku nosaka meteoroloģiskie apstākļi konkrētā veģetācijas periodā. Bazilika raža vācama sausā, saulainā laikā dienas pirmajā pusē, kad rīta rasa apžuvusi, bet saule augus vēl nav sakarsējusi. Tomēr eksperimenti liecina, ka dažkārt, sevišķi mākoņainās dienās, ēterisko eļļu augos ir vairāk tieši dienas otrajā pusē. Pēc seniem zemkopju ticējumiem, augi būtu jāvāc jaunā mēnesī, jo tad tiem vajadzētu būt aromātiskākiem un žāvējot labāk jāsaglabā kvalitāte.
Bazilika žāvēšana
Smaržīgu, aromātisku garšaugu iegūšanai žāvēšanas temperatūrai vajadzētu būt 22 – 35° C robežās. Nav pieļaujams tiešs apgaismojums. Tumšākos apstākļos labāk saglabājas dabiskais krāsojums. Žāvēšanas vietai jābūt ar labu gaisa cirkulāciju un tādai, lai augus pēc iespējas mazāk ietekmētu gaisa mitruma svārstības vakarā, naktī, lietainā laikā. Kvalitātes garants ir arī īss žāvēšanas laiks. Kvalitatīvi izžāvēts baziliks ir dabiskā krāsā, nesabirst un spēcīgi, patīkami smaržo.
Secinājumi:
- Pietiekami silta veģetācijas perioda apstākļos Latvijā iespējams iegūt kvalitatīvas bazilika ražas
- Visas apskatītās bazilika šķirnes tomēr nav piemērotas audzēšanai Latvijas apstākļos
- Siltumnīcu seguma materiāls būtiski neietekmē lielāko daļu apskatīto bazilika šķirņu smaržas intensitāti
- Lielākā daļa pētījumā izmantoto bazilika šķirņu piemērotas audzēšanai uz lauka
- Bazilika šķirne ‘Spice Globe’ visos apskatītajos apstākļos uzrādīja intensīvu smaržu – tātad ir piemērots audzēšanai visos audzēšanas apstākļos
Autors bac. agr. Vizma Janevica
(Publicēts "Saimnieks.lv")