Piemājas dārzos cenšamies stādīt tādu augu dažādību, lai būtu pēc ispējas lielaka daudzveidība nelielajā platībā. Valda uzskats, ka masveidā kaitēkļi savairojas tur, kur tiek audzēts viens kultūraugs lielā platībā. Tomēr ne vienmēr šis apgalvojums ir pareizs, jo profesionāli audzējot kultūraugus ir jānodrošina raža atbilstošā daudzumā un kvalitātē. Līz ar to audzēšanas platības atrodas nepārtrauktā speciālistu uzmanības centrā un nevēlamas izmaiņas tiek nekavējoties novērstas. Augiem tiek dots pamatmēslojums, papildmēslojums, uzraudzīta slimību un kaitēkļu attīstība, ko atbilstoši ierobežo. Savukārt piemājas dārzos šāda uzmanība nereti netiek veltīta, ne tikai laika trūkuma dēļ, bet bieži dārza saimnieks nezina kur un kā pirmās pazīmes pamanāmas. Problēmas nereti tiek risinātas tad, kad ir jau par vēlu vai arī kaitēkļi attīstījušies ievērojamā daudzumā un cīņa ar tiem var būt ļoti sarežģīta.
Nonāku dārzā jūnija sakumā, kur no lielajām plūmēm atlicis vairs tikai viens zars, kurā laputis uzdzīvo jau vairākās paaudzēs. Lielajām plūmēm krietni atlobījusies miza aiz kuras var viegli aizbāzt šķēru galus. Šie stumbri nekad īsti nav redzējuši kaļķošanu, kas aizsargā no spilgtajiem pavasara saules stariem. Apdobes šiem augļukokiem netiek uzraktas, bet dārzā tiek pļauta zāle kopā ar pārējā mauriņa pļaušanu. Gadiem šajā dārzā ir bijuši visai sabiezināti stādījumi, jo agrāk (astoņdesmitajos gados) dārzā tika stādīti augļu koki un to pakājē ogu krūmi – tādējādi var ietaupīt platību.
Laputis un citi kaitēkļi šajā dārzā nekad nav apkaroti. Augļu koku vainags reizi vairākos gados tiek nosēdināts – ābelēm nozāģē galotni un izgriež ūdenszarus (parasti pavasarī – aprīlī, maijā). Ja kāds koks aiziet bojā, to parasti necenšas glābt, bet gan nozāģē, lai nebojā skatu un neaizņem vietu dārzā.
Varētu teikt, šāds princips tiek ievērots salīdzinoši daudzos piemājas dārzos.
Tā kā zem lielajām, pusnokaltušajām plūmēm aug jaunie plūmju stādi, kas vel neražo, bet uz tām pārceļas viss priekšteču mantojums, glābjamas ir tieši mazās plūmes. Lielās plūmes vairs nav saglabājamas, jo dārzā ir kā slimību un kaitēkļu perēklis, kā arī tās noēno jaunās plūmes (iestādītas ļoti cieši pie jaunajām). Lielās plūmes nozāģējamas un sadedzināmas, bet jaunajiem augiem izgriežami un sadedzināmi bojātie zari (atrodami laputu u.c. kaitēkļu bojājumi), bet jaunie augi jānovēro vēl vismaz 10 dienas. Ja novērojama jaunu laputu attīstība, augs jāapstrādā ar piemērotiem augu aizsardzības līzekļiem. Nekavējoties jāsāk apdobju aprakšana vainaga platumā, kā arī jāveic augļu koku mēslošana, lai veicinātu to aktīvu augšanu.
Par plūmju kaitēkļiem integrētajā lauksaimniecībā var lasīt šeit.
Ja ābeles nav mēslotas un to stumbri netiek aizsargāti pret saules apdegumiem, drīz vien stumbri būs saplaisājuši un klāti ar sūnām.
Savukārt regulāri sabiezināti un neveidoti augļu koku vainagi ir piemērotākā vieta kaitēkļu un slimību attīstībai un pārziemošanai. Sabiezinātā vainagā nenotiek gaisa cirkulācija, veidojas silts un mitrs mikroklimats, kas ir lieliska vide dažādu sēnīšu slimību attīstībai.
Par ābeļu un bumbieru kaitēkļiem integrētajā lauksaimniecībā var lasīt šeit.
Šajā dārzā nelielos daudzumos atrodami arī plaši izplatītie kaitēkļi jāņogulājos – jāņogu sarkanpangu laputs. To ierobežošanas vispieejamākais līdzeklis ir zaļo ziepju lietošana un nezāļu ierobežošana.
Par ogulāju kaitēkļiem integrētajā lauksaimniecībā var lasīt šeit.
————————————————————————————————————————
Jāņogu sarkanpangu laputs (Aphis ribis L. u.c. sugas) Gadā 8-10 paaudzes.
Ziemo olas uz jāņogu zariem – mātītes olas dēj IX vidū.
Pavasarī lapu plaukšanas laika izšķīlušies kāpuri sūc lapu sulu lapu apakšpusē. VI attīstās lidojošas mātītes, kas aizlido uz ntrēm, akļiem, māterām un
sārmenēm.
Apkarošana pasākumi:
- Nezāļu (panātru, akļu, māetres, sārmenes) iznīcināšana.
- AAL lietošana pirms jāņogu ziedēšanas vai tūlīt pēc tās, ja bojāta katra 10.-12. lapa.
- Zaļās ziepes e.k. (taukskābju kālija sāls) – 4 x sezonā (parādoties kaitēklim). Informācija no: http://www.ddsis.lv
————————————————————————————————————————
Jūnijā sastopamie plūmju kaitēkļi (dati un foto no VAAD)
- Augļu koku tīklkode (Yponomeuta padellus)
Ļoti līdzīga ābeļu tīklkodei (Yponomeuta malinellus), sastopama galvenokārt uz plūmēm, ķiršiem, cidonijām, retāk uz ābelēm, bumbierēm. - Laputis (Aphis sp.)
Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)
Citi nosaukumi: Grapholita funebrana, Laspeyresia funebrana, Plūmju tinējs
Saimniekaugi: plūmes, aprikozes, ķirši.
Bojājumi: kāpuri iegraužas augļos un bojā tos, kauliņa tuvumā izgraužot ejas. Izgrauztās ejas pildītas ar ekstrementiem. Bojātie augļi sākumā paliek violeti. No ejas uz ārpusi iztek un sacietē dzelteni, caurspīdīgi, dzintaram līdzīgi sveķi. Bojātās plūmes sapūst vai sažūst un priekšlaicīgi nobirst.
Saimnieciskā nozīme – pēdējā laikā bieži sastopamas, sevišķi lielā skaitā siltās vasarās.
Bioloģija: Gadā attīstās 1 paaudze. Ziemo pieauguši kāpuri blīvos kokonos uz plūmju stumbra mizas plaisās vai zemsedzē. Plūmju ziedēšanas laikā pārziemojušie kāpuri iekūņojas. Kūniņu stadija ilgst 3-4 nedēļas. Tauriņi lido jūnija vakaros un nakti, īpaši aktīvi siltā laikā. Mātītes dēj olas nedēļu pēc izlidošanas uz auglīšiem, retāk uz lapām. Pēc nedēļas izšķiļas kāpuri iegraužas augļos. Kāpuru attīstība ilgst 1 mēnesi, pēc kura tiek uzmeklētas ziemošanas vietas. Bargās ziemās kāpuri var aiziet bojā.
Pārziemo: kāpuri kokonos.
Veicina attīstību: silts, sauss laiks.
Dabiskie ienaidnieki: parazītiskie plēvspārņi, plēsīgās blaktis, ziemojošie putni
Ierobežošana:
– Sistemātiski jāsavāc un jāiznīcina kritušie augļi
– Rudenī ap koku stumbriem jārušina augsni.
– Feramonu ķeramierīču un ķeramjostu izmantošana.
– AAL lietošana tauriņu lidošanas un kāpuru masveida šķilšanās laikā.- Zāģlapsenes (Hoplocampa sp.)
Citi nosaukumi: Ābolu un plūmju zāģlapsenes
Zāģlapseņu dzimtas Hoplocampa ģints sugu apraksti: 
Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava)
Saimniekaugi – plūmes, ķirši.
Bojājumi – kāpuri iegraužas augļos, izgrauž kauliņu, ja kauliņš nocietējis , tad barojas ar mīkstajiem audiem. Izgrauztās ejas pildītas ar ekstrementiem. Bojātie augļi nobirst un to virspusē dažāda lieluma caurumi. Viens kāpurs sabojā 3-5 plūmes.
Saimnieciskā nozīme – ļoti nozīmīgs plūmju kaitēklis.
Bioloģija: Gadā attīstās 1 paaudze. Ziemo kāpuri kokonos augsnē. Kāpuri iekūņojas pavasarī, pieaugušie īpatņi izlido plūmju ziedēšanas laikā. Olas dēj ziedkausiņa augšējā daļā. Izšķīlušies kāpuri iegraužas plūmēs. Kāpuru attīstība ilgst 17-25 dienas. Pēc tam tie augsnē izveido kokonu un ziemo.
Pārziemo – kāpuri kokonos augsnē.
Veicina attīstību – silts, sauss laiks.
Dabiskie ienaidnieki – parazītiskie plēvspārņi, plēsīgās blaktis, ziemojošie putni
Ierobežošana:
– Sistemātiski jāsavāc un jāiznīcina kritušie augļi
– Rudenī apdobju uzrakšana vai uzaršana.
– Pieaugušo zāģlapseņu izķeršana ar rūgstošiem pievilinošiem šķidrumiem.
– Balto līmes vairogu izlikšana.
– Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošana pirms vai tūliņ pēc noziedēšanas.
Ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea)
Saimniekaugi – ābeles, lapu koki.
Bojājumi – kāpuri grauž sīkas lokveida ejas, zem auglīša epidermas. Eju vietā audi pārkorķojas. Vēlāk kāpuri iegraužas augļos un izgrauž to serdes daļu. Izgrauzto eju sienas kļūst brūnas vai melnas. Svaigi bojātiem augļiem ir īpatnēja blakšu smaka.
Saimnieciskā nozīme – dažreiz savairojas masveidā. Bojāto ābolu daudzums sasniedz 50-70%.
Bioloģija: Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī turpat iekūņojas. Neilgi pirms ziedēšanas izlido tauriņi. Mātītes dēj pa vienai olai kauslapās izveidotā bedrītē. Pēc 8-18 dienām izšķiļas kāpuri, viens kāpurs var sabojāt 3-4 augļus. Kāpuri pēc 20-30 dienām ir pieauguši, tie atstāj augļus un ielien augsnē izveidot kokonu. Pavasarī sausās augsnēs daļa kāpuru un kūniņu iet bojā.
Pārziemo – kāpuri kokonos augsnē.
Dabiskie ienaidnieki – parazītlapsene.
Ierobežošana: Pieaugušās zāģlapsenes iznīcina pirms ābeļu ziedēšanas vai tūliņ pēc to noziedēšanas, lietojot insekticīdus.
