Dabā viss iekārtots loģiski un likumsakarīgi. Ja tukša vieta dārzā, to drīz ieņems nezāles vai citi blakus augošie augi, kas šo vietu labprāt izmantotu un ar agrāk brīvi augušajiem augiem sāks konkurēt par barības vielām. Līdzīgas likumsakarības novērojamas arī slimību, kaitēkļu, mikroklimata un augu nepiemērotas mēslošanas starpā. Katram ir skaidrs, ja neēdīsiet pilnvertīgu uzturu, drīz iespējami kuņģa čūlas draudi. Kā arī, ja uzturēsieties stiprā saulē ar nepieradinātu ādu, drīz gaidami ādas apdegumi un tās lobīšanās kādu laiku bojās Jūsu skaistumu (iespējams arī veselību). Līdzīgi ir arī augiem, tikai to uzreiz neredzam un barības vielu trūkums nav nosakāms pēc vēdera burkšķēšanas. Ja tiek ievēroti augiem piemēroti augšanas apstākļi, iespējams izvairīties no daudzām slimībām, kaitēkļiem un pat barības vielu trūkuma vai pārbagātības. Piemēram, liela daļa akmensdārzu augu piemēroti augšanai nabadzīgās augsnēs. Šādus augus, labu gribēdami, iestādot bagātīgā dārza augsnē, drīz vien iegūsim ne tik vēlamu rezultātu. Akmeņlauzītes ir vienas no šādiem augiem, kas pārāk labās augsnēs (sākotnēji gan labi aug) kļūs skrajas un pa vidu agrāk blīvi zaļajam lapojumam veidosies brūnas ligzdas. Arī liatres, audzētas pārāk labā augsnē, izaugs garākas nekā minēts šķirnes aprakstā un pie pirmās lielākās vētras vai stiprāka lietus draud izgāzties. Protams liatres arī ielabotā augsnē var stādīt, ja paredzēts piemērots risinājums, kombinējot augus.
Ja esiet jauna dārza īpašnieks visbiežāk dārzā nebūs tā labākā augsne, varbūt pat tuvumā ir kāda pļava vai mežmala – neizsīkstošs nezāļu avots, kuru sēklas ar katru vēja pūsmu pamazām pārceļo Jūsu dārzā.
Jebkurā dārza darbosies likumsakarība: nepiemēroti augšanas apstākļi (mikroklimats un barības vielas) – kukaiņi, kaitēkļi – slimības. Novājinātus augus tiem neatbilstošos augšanas apstākļos apdraudēs kaitīgie organismi, sākot ar kukaiņiem, beidzot ar slimībam. Varētu teikt, ka daba parūpēsies par auga likvidēšanu, ja reiz neviens par to neliekas ne zinis.
Katrs kādreiz siltumnīcā vai uz balkona siltākā stūrī būs mēģinājis audzēt gurķus. Kas nekait izaudzēt – gurķi ir ātraudzīgi, mēslot vienkārši, nopērkami gatavi substrāti. Tomēr ir vasaras, kad ne īpaši izdodas gurķu audzēšana. Atliek aizmirst atvērt siltumnīcas durvis, regulāri palaistīt kā teju pamanāmā tīklērce klāt.
——————————————————————————————————————-
Parastā tīklērce (Tetranychus urticae)
Nosaukums angliski: Spider mite
Saimniekaugi – tomātus, gurķus, baklažānus, piparus, rozes, neļķes, dižkallas, frēzijas, gerberas u.c.
Bojājumi – ērces un to kāpuri sūc augu sulu no lapām lapu apakšpusē redzams tīklojums. Bojātās lapas dzeltē un nokalst.
Saimnieciskā nozīme – sevišķi kaitīga zemstikla kultūraugiem.
Bioloģija – Gadā attīstās laukā 4-5, siltumnīcā 6-10 paaudzes. Kaitīgā stadija – kāpuri un pieaugušas ērces. Visa attīstība no olas līdz pieaugušai ērcei ilgst 10-14 dienas, dažreiz līdz 28 dienām.
Pārziemo – apaugļotas mātītes zemsedzē, augsnē.
Ierobežošana:
* Augiem optimālas temperatūras un relatīvā gaisa mitruma režīma ievērošana.
* Novecojušo apakšējo lapu savākšana un iznīcināšana sadedzinot.
* Augu atlieku savākšana un iznīcināšana.
* Augsnes apmaiņa siltumnīcās pēc katra kultūrauga rotācijas.
* Bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana siltumnīcās.
* Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana.
——————————————————————————————————————-
Flokšu miltrasa, domājams ir viena no pazīstamākajām dārzaugu slimībām.
———————————————————————————————————————-
Krāšņumaugu īstā miltrasa (Erysiphe cichoracearum) vai Gurķu neīstā miltrasa (Pseudoperonospora cubensis)
Nosaukums angliski: Downy mildew of cucumber
Ierosina – (Pseudoperonospora cubensis)
Bojā – visus ķirbjaugus (citas miltrasas bojā attiecīgos augus).
Pazīmes novērojamas uz lapām.
Zudumi – vispostīgākā tā ir gurķiem, ķirbjiem, kabačiem un melonēm gan atklātā laukā, gan segtajās platībās.
Simptomi – sākumā lapu virspusē veidojas dzeltenzaļi plankumi, tie var būt ieapaļi vai stūraini. Lapu apakšpusē attīstās pelēki violeta apsarme. Ar laiku plankumi pārņem visu lapas plātni. Bojātās lapas ir trauslas un viegli drūp.
Pārziemo –augu atliekās, augsnē 5-6 gadus.
Veicina – gaisa plūsmas, ūdens pilieni, augsts gaisa mitrums.
Ierobežošana:
* Jāizvāc augu atliekas;
* Jānodrošina optimāli augšanas apstākļi;
* Fungicīdu lietošana.
———————————————————————————————————————-
Miltrasa un liela daļa citu sēnīšu ierosinātu slimību augus apdraud mitrā un siltā laikā vietās ar sliktu vēdināšanu. Piemēram, flokšus no miltrasas var paglābt, tos stādot vējainā augšanas vietā un atcerieties tos nepārmēslot, bet gan pietiekami pabarot. Ja flokši tiem ierādītajā vietā strauji sakuplojuši, agri pavasarī vai rudens pusē būs noteikti jādala. Pretējā gadījumā sabiezinātos stādījumus atkal var apdraudēt miltrasa.
Lai augi neslimotu un tos nebojātu kaitēkļi, svarīgi ievērot profilaksi, sekojot sekojošiem priekšnosacījumiem:
- Aizvāciet augu lakstus rudenī;
- Attīriet augsni no nezālēm;
- Iepazīstieties ar augu augšanas prasībām un agrotehniku;
- Nodrošiniet kultūraugus ar nepieciešamajiem apstākļiem un regulāri mēslojiet, ievērojot piemērotas devas;
- Regulāri vāciet ogu, augļu un dārzeņu ražu, tajā skaitā no dārza aizvācot bojātos augļus un augu daļas (nekad nemetiet tos zemē dobes tuvumā);
- Nezāles centieties aizvākt no dobēm, īpaši pāraugušās (var iesakņoties, izbirt nogatavojušās sēklas) vai arī kaplējiet nelielas nezāles saulainā, vējainā laikā – tādas sakaltīs un vairs nebūs kaitīgas.
Rakstam izmantoti http://www.vaad.gov.lv publicētie materiāli