Pīlādžu- kadiķu rūsa
Apstādijumos un mežos bieži novērojamas rūsas pazīmes, skat. augstāk redzamajos attēlos. Iespējams pīlādžu-kadiķu rūsa var radīt ražas zaudējumus ēdamajiem pīlādžiem.

Vasarā pīlādžu lapas kļūst raibas, vēlāk nobrūnē un nokalst.Pīlādž – kadiķu rūsas (ierosinātājs Gymnosporangium cornutum) attīstības cikls ir ļoti līdzīgs bumbieru – kadiķu rūsai, taču pazīmes uz pīlādžu lapām ir nedaudz atšķirīgas – ecīdijsporu tvertnes ir radziņveida, tās ir tievākas un izliektas. Šajā gadijumā saimniekaugs ir parastais kadiķis, tātad katru nākamo koku inficē sporas, kas attīstās uz kadiķa.

Plūmju – vizbulīšu rūsa
Plūmju – vizbulīšu rūsa (ierosinātājs Tranzschelia pruni un Tranzschelia discolor) sastopama ļoti bieži, stipras infekcijas gadijumā tā ir arī ļoti postoša.

Vasaras otrajā pusē plūmju lapu apakšpusē novērojami gaiši dzelteni – brūni putoši sporu spilventiņi (pustulas). Šīs sporas rūsu izplata no vienas lapas uz otru un no viena plūmju koka uz citiem. Vēlāk blakus veidojas tumši brūnmelni sporu spilventiņi – tās ir ziemojošās sporas. Inficētās lapas brūnē, sakalst un nobirst. Rūsa ziemo uz nobirušajām plūmju lapām, no kurām pavasarī inficējās dzeltenās un baltās vizbulītes, arī citi anemoņu ģints augi. Sēne daudzus gadus saglabājas vizbulīšu sakneņos, tomēr sākotnējās inficēšanās avots var būt arī plūmes (tās dzinumos var saglabāties sēnes micēlijs).

Kā cīnīties?

Fungicīdi pret plūmju – vizbulīšu rūsu jālieto profilaktiski, sākot no vasaras vidus. Tādējādi fungicīdu lietošana ir efektīvāka, jo novērš atkārtotu plūmju koku inficēšanos.

Sīkāk par rūsu ierobežošanu skat. rakstu par bumbieru-kadiķu rūsu.

Materiāls sagatavots izmantojot: http://fruittechcentre.eu/info/bumbieru-kadiku-rusa.html