Pie nezālēm pieskaitāms arī iecienīts ārstniecības augs, kuru ikkatrs būs dzēris tējā. Ne velti ārstniecības kumelītes pieskaitāmas pie popularākajiem ārstniecības augiem.
Ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita jeb Matricaria chamomilla)
Kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Īsmūža divdīgļlapu nezāle, ziemotspējīga.
Neliels 10-45 cm augsts lakstaugs. Viss augs ar spēcīgu, aromātisku smaržu. Stublājs stāvs, kails, ļoti zarains.
Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas lineārās plūksnās, lapas uz stublāja un zariem pamīšus.
Ziedu kurvīši pa vienam daudzo zaru galā. Ziedi dzelteni. Pilnīgi atvērtam stobrziedam irbulis ar drīksnu mazliet pārsniedz vainaga apmali. Auglis – sīks, rievains, ieapaļš sēklenis, gatavs pelēkbrūns. Zied no maija beigām līdz augustam.
Audzē dārzos. Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, dārzu tuvumā, izgāztuvēs un ceļmalās apdzīvotu vietu tuvumā.Pēc izskata kādreiz var sajaukt ar citu nezāli, kurai pielietojums gan nebūs tik būtisks kā atsniecības kumelītei.
Tīruma kumelīte (Matricaria inodora jeb Tripleurospermum inodorum)
Citi nosaukumi: Nesmaržīgā suņkumelīte, Tīruma suņkumelīte
Kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Plaši izplatīta viengadīga līdz divgadīga nezāle.
Veido līdz 80 cm augstu stublāju. Stublājs stāvs, kails, zaro.
Vairojas no sēklām. Viens augs saražo līdz 200000 sēklu, dažreiz pat vairāk. Augsnē dīgtspēju saglabā 6 un vairāk gadus. Sēklas pēc nogatavošanās dīgst labi un diezgan vienmērīgi. Sēklas vislabāk dīgst augsnes virspusē, bet ja tās iestrādā 1 cm un dziļāk, tad tās vairs nedīgst.
Dīgļlapas ieapaļas līdz pagarināti eliptiskas, gaļainas, nedaudz spīdīgas, 3-4 mm garas, līdz 2 mm platas, galotnē noapaļotas, sēdošas. Hipokotils tievs, dzelteni brūns. Pirmās īstās lapas pretējas, lancetiskas, 5-6 mm garas, nepāra plūksnoti dalītas, ar 1-2 skaidri izteiktām šaurākām sānu un lielāku un platāku galējo plūksniņu, kailas, tumši zaļas. Nākošās divas trīs lapas pretējas, divkārši plūksnoti dalītas, kuru plūksniņas ir tievas, lineāras ar nosmailotiem galiem. Sekojošās lapas pamīšus, divkārši un vairākkārt plūksnoti dalītas, ar matveida plūksniņām.
Ziedu kurvīši (pl 1.5-4 cm) pa vienam daudzo zaru galos. Vīkallapas vairākās rindās, dažāda garuma. Vīkallapas apmale gaiša, blāvi dzeltenbrūna, mazliet plēvjaina, gals strups. Kurvīša ārmalā ir balti mēlziedi, centrā – dzelteni stobrziedi. Auglis – strups sēklenis. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Sastopami atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas vai audzes tīrumos, dārzos, sētos zālājos, ceļmalās, karjeros, jūrmalas sanešu joslās un dažādās nezālienēs.
Rakstam izmantoti http://www.vaad.gov.lv publicētie materiāli