Patreiz dāliju audzētājiem ir pats skaistākais laiks, bet arī darbiem bagātākais. Vienlaikus dāliju ziedēšana ir sasniegusi kulmināciju un audzētāji seko līdzi laika prognozēm (salna skaistumu momentā var pārtraukt), kā arī jāsāk domāt par gumu vākšanu, šķirošanu un ieziemošanu.

Uzskatīts, ka Latvijā ir aptuveni 10 nopietnu dāliju selekcionāru un viens no līderiem ir Aivars Baroniņš, kura 2008. gadā sarakstītā Lauku Avīzes Tematiskā Avīze “Dālijas” izmantota šī raksta tapšanā.

Uzziedēšanas laiks

Dālijas ir garās dienas augs, tādēļ, lai izveidotos ziedpumpuri, nepieciešams daudz gaismas. Bez gaismas uzziedēšanu ietekmē arī daudzi citi faktori, piemēram, augsnes īpašības, mitruma apstākļi, temperatūra, stādīšanas laiks un vietas izvēle, bet visvairāk tas atkarīgs no konkrētas šķirnes. Tomēr vienas ļoti stabilas šķirnes uzziedēšanas laiks var būt daudzus gadus viens, un tad pēkšņi stipri atšķirīgs. Dāliju audzētāji uzrāda aptuvenu uzziedēšanas termiņu pēc guma izstādīšanas laukā.

Agrotehnika

Vietas izvēle

Dālijām patīk saulaina vieta, silta un pietiekami mitra augsne. Ielabojot augsni, tās var audzēt praktiski jebkur. Nepiemērota ir auksta, skāba un pārlieku slapja augsne. Dālijas vēlams stādīt vietā, kur augsne pavasarī ātri iesilst. Vēlams, lai uz dāliju stādījuma pēc pēkšņi uznākušas pavasara lietusgāzes, vairākas dienas nestāvētu lietusūdens. Ieteicams no stipriem vējiem pasargātu vietu, tomēr pilnīgā aizvējā, sevišķi velā un slapjā rudenī, papildu pūles var sagādāt dažādas puves. Rudens pusē, tad nāksies noplūkt apakšējās lapas, lai daliju ceri labak vedinātos un, iespējams arī miglot ar atbilstošu fungicīdu. Vēlamākais ir lai saules stari apspīdētu dālijas vismaz 8 stundas dienā, bet pašā dienas karstumā tās būtu viegli noēnotas. Noēnojums ir obligāti nepieciešams gandrīz visām dālijām, kuru zidi ir violeti ar baltiem galiem. Šo krāsu dāliju pumpuriem plaukstot, ultravioletie stari rada saules apdegumu, un saulainākā vasarā visi ziedi tiek neglābjami sabojāti. Mazāk jutīgas ir dālijas, kuru ziedi ir rozā ar baltiem galiem, tomēr pilnībā atklātā laukā stādījumam var būt īslaicīgs apdegumu periods. Toties šo krāsu dāliju šķirnes var diezgan sekmīgi audzēt stipri ēnainās vietās, tikai jārēķinās, ka tās izaugs aptuveni divas reizes garākas un vairāk piesaistīs gliemežus. Daudzu dāliju šķirņu ziedi pašā saulainākajā laikā nedaudz izbalo, bet citu šķirņu ziedi, tieši pretēji, kļūst spilgtāki un krāsaināki. Sevišķi saulmīles ir pomponu dālijas, kurām ēnainā vietā ziedu kāti izaug tievi, tās stipri izstīdzē un visbiežāk neizaug arī gumi. Atklātā laukā ļoti karstās, sausās un saulainās vasarās ziedēšanas sākumā dažām šķirnēm mēdz būt kropli ziedi vai ziedi ar tukšiem vidiem. Ja, iestājoties vēsākam laikam, šīs parādības pazūd, tad nav iemesla satraukumam. Dālijas kopumā nav kaprīzas un atšķirībā no daudzām citām puķu kultūrām var veiksmīgi audzēt ilgstoši vienā vietā.

Augsnes apstrāde un mēšlošana

Vislabāk dālijas aug labi iekoptā, dziļi iestrādātā, irdenā, siltā un auglīgā augsnē. Augsnes skābumam jābūt pH(KCl)6,5…7,5 un ir ļoti svarīgi to ievērot, lai augi spētu izmantot augsnē esošās barības vielas (arī ar mēslojumu dotie elementi). Skābākās augsnēs dālijām būs zemāks augums un mazāk ziedu, kā arī sliktāk ziemā glabāsies gumi. Pārlieku skābu augsni kaļķo, vislabākais, izmantojot speciālu kaļķojamo materiālu ar sabalancētu kalcija (Ca) un magnija (Mg) attiecību. Labāk kaļķošanu veikt rudenī, bet krītu un dolomītmiltus nepieciešamības gadījumā var lietot arī pavasarī, pārrokot (frēzējot) augsni. Uzskata, ka sagatavojot augsni dālijām, kaļķošana nepieciešama nelielā daudzumā katru gadu, kas ievērojami paaugstina gumu izturību pret slimībām. Audzējot dālijas, pamatā izmanto divas mēslošanas metodes, mēslojot tās ar organisko mēslojumu vai minerālmēsliem.

Ja dālija audzē, izmantojot organisko mēslojumu, tad to vēlams iestrādāt augsnē jau rudenī devā līdz 10 kg/m². Augsni apar vai pārrok 25 līdz 30 cm dziļumā. Par organisko mēslojumu izmantojams pareizi sagatavots, labi sadalījies komposts. Ar kvalitatīvu kompostu pilnīgi pietiek, lai dalijas būtu nodrošinātas ar visām nepieciešamajām barības vielām visā veģetācijas periodā. Lai gan svaigus kūtsmēslus nav ieteicams izmantot, tomēr nereti tas tiek darīts un ar visai labiem rezultātiem. To vērts darīt, ja augsne pavasaros lēni iesilst, – kūtsmēsli sadaloties izdala daudz siltuma. Rīkojas sekojoši. Dāliju stādīšanas vietā izrok bedri, kurā ieber lāpstu kūtsmēslu. Uz kūtsmēsliem uzber ap 5 cm augsni, uz tās horizontāli novieto gumu. Ar pārējo augsni aizpilda bedri tā, lai virs guma būtu 3 līdz 4 cm augsnes. Šadi rīkojoties, dālijas ievērojami agrāk sāk ziedēt, bet gumi parasti sliktāk glabājas. Lietojot organisko mēslojumu, papildus nav ieteicams lietot slāpekli saturošus minerālmēslus. Dāliju pārmēslošanas rezultāts ir izstīdzēšana, pārmērīgs lapu apjoms un nenobrieduši gumi, kas ziemas glabāšanā ātri izžūst vai sapūst. Ziedu pārmēslotām dālijām ir ievērojami mazāk, tie ir mazāki un mīkstos kātos.

Dālijas var audzēt, izmantojot tikai minerālmēslus. Kompleksos minerālmēslus iestrādā pavasarī, sagatavojot augsni. Vēlams minerālmēslu sastāvu izvelēties pēc augsnes analīžu rezultātiem. Tomēr jāatzīst, ka dažādām šķirnēm prasības pēc barības vielām ir visai atšķirīgas, kas turklāt vēl mainās atkarībā no laika apstākļiem. Audzējot dālijas tikai pavairošanai jeb gumu ieguvei, vai tiaki griezto ziedu ieguvei, arī ir jāievēro zināmas atšķirības mēslojuma sastāvā, lai nodrošinātu pietiekami augstu kvalitāti. Dāliju audzēšanai izmanto kompleksos minerālmēslus ar nelielu slāpekļa saturu. Viens no risinājumiem, ko izmanto A. Baroniņš, ir Yara Mila Complex (agrāk saukts par Hydro Complex), lietojot devu, atkarībā no augsnes, aptuveni 20 līdz 80 g/m². Papildmēslojumā, lai ziedu kāti būtu stingrāki un ziedi nenoliektos, lieto kalcija nitrātu vai kalcija nitrātu ar bora piedevu – laikā, kad veidojas pirmie ziedpumpuri. Deva 10 – 15 g/m².

YaraMila Complex sastāvs:

Slāpeklis (N)    12.4%
no kuriem nitrātu N    4.9%
un amonnija N 7.4%
Fosfors    5.2%
ūdenī šķīstošais P    65%
Kālijs    14.7%
Sērs    8.0%

Bora nepieciešamība mēdz izpausties pēc sausām un karstām vasarām, kad gumu šķērsgriezumā novērojams tumšāks vidus. Šādi gumi grūtāk saglabājami līdz pavasarim. Vieglās augsnēs un sevīšķi pēc ilgstošām lietavām var būt nepieciešama vēl viena papildmēslošana ar komplekso mēslojumu 10 – 30 g/m², kuru nedrīkst veikt vēlāk par jūlija beigām. Papildmēslojumā labāk izmantot šķidros vai izšķīdinātus minerālmēslus. Daudzi profesionāli dāliju audzētāji lieto papildmēslošanu caur lapām, samazinot papildmēslojumā iestrādājamo minerālmēslu daudzumu. Šai metodei ir pretinieki, kas norāda, ka tas nav augam dabisks process un laika gaitā vājinās auga imūnā sistēma. Ieteicams mēslošanu caur lapām lietot, lai noverstu laika apstākļu radītu barošānas traucejumu sekas augiem, bet nevis kā regulāru mēslošanas metodi. Griezto ziedu audzētāji, izmanto dāliju lapu smidzināšanu ar mikroelementiem, lai iegūtu krāsainākus un izturīgākus, augstas kvalitātes ziedus. Daudzi dāliju audzētāji izmanto tikai šķidros mēslošanas līdzekļus, dālijas ar tiem aplaistot reizi 10 dienās. Audzējot dālijas, jāievēro, ka pavasarī mēslojums var saturēt vairāk slāpekļa, bet ziedēšanas laikā jābūt ievērojami lielākam kālija daudzumam.

Stādīšana

Dāliju gumi jāstāda siltā un labi apžuvušā augsnē. Latvijā parasti labākais stādīšanas laiks ir no aprīļa beigām siltākajās vietās, bet citur no 10. līdz 20. maijam. Aukstā augsnē pārāk agri iestādīti dāliju gumi turpina “gulēšanu”, kas nav bīstami, ja vien tie ir veseli. Augsnei iesilstot, tie apsakņojas un dzen asnus. Bīstami, ja zeme ir ne vien auksta, bet arī slapja vai, vel ļaunāk, ja gumi atrodas ūdenī. Tādēļ labak ir gumus iestādīt nedaudz vēlāk, nekā tos sapūdēt. Ja tiek nodrošināti optimāli augšanas apstākļi, tad līdz pat Jāņiem stādītās dālijas zied krāšņi. Pēdējais termiņš gumu stādīšanai, galējas nepieciešamības gadījumā, ir jūlija vidus.

Dālijas ir gumu puķes, nevis sīpolpuķes, un tām auga un ziedu izmēri nav atkarīgi no stādāmā materiāla lieluma. Daudzi griezto ziedu audzētāji vispār nestāda dārzā gumus, bet stāda tikai dēstus, kas izaudzēti no spraudeņiem. Nav svarīgs guma izmērs, bet galvenais, lai tas būtu vesels. Gumam jābūt slimību nebojātam ar vismaz vienu asnu (ja asns nolūzt, tā vietā ataug citi). Tiesa, liels un veselīgs gums dod spēcīgāku dzinumu un bieži vien ātrāk uzzied, bet sevišķi lielie gumi nereti mēdz būt neveseli un aiziet bojā. Mazi gumi toties mēdz ātrāk izžūt un augšanas sākumā tiem jāvelta vairāk uzmanības. Nedrīkst stādīt tikko dalītus gumus, jo caur svaigo brūci tie var viegli inficēties un sapūt. Pēc dalīšanas gumiem vismaz dienu jāapžust.

Miniatūrajām dālijām stadīšanas attālums ir 15 – 30 cm, bet augstākām un kuplākām no 30 – 90 cm. Audzējot dālijas tikai gumu iegūšanai, starp rindam bieži izvēlas 70 cm attālumu, bet, lai varētu starp rindam ērti iziet un griezt ziedus, izvēlas 90 – 140 cm lielu attālumu.

Mulčēšana

Mulča pasargā dāliju stādījumu no nezāļu savairošanās. Par mulčējamo materiālu var izmantot kūdru, skaidas, melno plēvi, salmus, kūtsmēslus un daudzus citus parocīgus un pieejamus materiālus. Ieteicams dālijas mulčēt 3 – 4 nedēļas pēc gumu stādīšanas augsnē, lai priekšlaicīgi neaizkavetu augsnes sasildīšanu ar saules stariem.

Dāliju ceru veidošana

Lai iegūtu izcilas kvalitātes ziedus, nepieciešams ierobežot ziedu skaitu uz cera. Vispirms, parasti virs trešā lapu pāra, izlauž galotni, ļaujot augt sešiem sāndzinumiem. Pēc galotnes izlaušanas strauji aug sānu stublāji, veidojas kuplāks un zemāks cers. Sandzinumu galos veidojas divi vai visbiežāk trīs pumpuri. Lai iegūtu maksimāli lielus ziedus, izlauž sānpumpurus, bet atstāj centrālo pumpuru. Ja nav svarīgs iegūt pašus lielākos ziedus, bet ir nepieciešams lielāks skaits ziedu, var atstāt sānpumpurus un izlauzt centrālo. No sāndzinuma izaugušā stublāja lapu žāklēs var izaugt jauni sāndzinumi. Atkarībā no dāliju šķirnes, vēlamā ziedneša garuma un ziedu skaita uz cera tos atstāj vai izlauž. Sāndzinumus lielai daļai šķirņu nav nepieciešams izlauzt. Atpumpurošanu vēlams veikt, tikko izveidojies pumpura aizmetnis. Stipri nokavēta atpumpurošana ievērojami samazina vēlamo efektu.