Daba bieži parāda priekšā kādus apstādījumus veidot, lai tie neizskatītos saspīlēti un augi mākslīgi salikti neatbilstoši to augšanas prasībām un dabiskajiem izmēriem. Ieskatieties mežā vai pļavā un redzēsiet kā augi savā starpā izkārtojušies, kā lielākie ieņem sev vietu un mazie aizpilda atlikušo telpu. Mežmalas īpaši skaistas, jo tur sastopama liela augu dažādība (ja vien tās nav pārņēmuši latvāņi), tie ir neliela auguma. Izcirtumos sākumā saaug brikšņi, kā arī kādu laiku var ievākt bagātīgas aveņu ražas, bet velāk avenāji tiek “izspiesti” mežmalā. Stādījumi var būt dabiski un arī vienlaicīgi koši un iespaidīgi. Pievēršot uzmanību augu izmaiņām visa veģetācijas perioda laikā, redzam, cik tie ir dažādi un vienmēr ir mainībā. Iespējams šādu skaistumu nenovērtēs tāds dārza īpašnieks, kurš priecājas par plastmasas rūķa, no finiera izgrieztu, koši krāsotu figūru un mākslīga stārķa izvietošanu dārzā.

Pat tūjas, kas skaitās smagnēji augi dēļ blīvās lapotnes un monolītā auguma, var “atdzīvināt” un stādījumu padarīt gaisīgu. Gaisīguma efektu var panākt ar lapu krūmiem, kas visu ziemu un pavasari būs kaili un lauzīs tūju radīto monolītumu. Ja stādījums šķiet pārlieku vienkrāsains vai pat pelēks, jāizvēlas krūmi ar izteiksmīgu dzinumu vai stumbra krāsu. Balto grimoņu šķirne ‘Elegantissima’ kopš rudens līdz salapošanai pievērsīs uzmanību ar sarkanajiem zariem. Savukārt vasarā dažādu faktūru un formu krūmu lapas un ziemciešu ziedi papildinās kompozīciju, bet gaisīgu efektu radīs zāļveida ziemcietes.

Ja vietas nav tik daudz, noderēs spirejas, kuras pavasarī īpaši izteiksmīgas lapām plaukstot, bet citas šķirnes uzzied kā kupenas. Koši ziedēs vasaras otrajā pusē Japānas spirejas. Piemēram, Japānas spirejas šķirne ‘Crispa’ būs interesanta visu gadu, jo tām ir gan koši ziedi, gan savdabīgas lapas.

Skaisti akcenti būs vienkāršai parka rozei (Rosa rugosa) noziedot – tām veidojas spīdīgi, tumši sarkani paaugļi – lielāki kā mežrozītēm. Savukārt parka rozes nav prasīgas kopšanas ziņā. Nav jāizkniebj noziedējušie ziedi, nav regulāri jāizgriež, lai skaisti ziedētu.

————————————————

Jau pārdesmit gadus gan mūsu dārzos, gan parkos neaizstājamu un paliekošu vietu ieņem parka rozes, būdamas pietiekami daudzveidīgas un interesantas. Grupa radīta pec vienas ļoti būtiskas fizioloģiskas pazīmes – ziemcietības. Šīs grupas rožu krūmu augstums svārstās no 50 cm līdz 1.5 – 2 m un pat vairāk. Vairums Latvijā iecienīto parka rožu ir ļoti ziemcietīgas, jo lieliski pārcieš mūsu ziemas pilnīgi bez pieseguma, ir izturīgas pret sēņu ierosinātām slimībām, visbiežāk veido lielus, bagātīgi zarotus un kuplus krūmus. Parka rozes ziedēšanu sāk 10 – 15 dienas agrāk par citu grupu rozēm (krūmrozes, floribundrozes utt.), zied ļoti bagātīgi līdz salam, ir dekoratīvas, turklāt lielākai daļai šķirņu piemīt jauks aromāts. Šajā grupā ir vairākas šķirnes, kas pēc noziedēšanas veido augļus, tuvojoties rudenim tie kļūst oranži sarkani un īpaši dekoratīvi. Lielu un nenovērtējamu ieguldījumu šīs grupas rožu šķirņu dažādošanā devusi Nacionālā botāniskā dārza ilggadīgā pētniece un rožu selekcionāre Dzidra Rieksta, kas visu mūžu veltījusi rožu untumu izzināšanai un radījusi jau teju divus desmitus jaunu parka rožu šķirņu. Citās valstīs selekcionētas un Latvijas dārzos pietiekami bieži audzētas parka rozes, kā jau visas ārzemju šķirnes, mūsu klimatā ir piesedzamas, bet īpaši nelabvēlīgās ziemās mēdz izsalt.

Par rozēm vairāk I.Neretas, L.Lancmanes grāmatā “Latvijas Rozes Salaspils Nacionālais botāniskais dārzs Rundāles pils Rožu dārzs”

———————————————————————————————————————-

Plašajā audzētavu piedāvājumā grūti neatnest visus skaistuļus mājās, tomēr jāpadomā arī par iespējām tos kopt un atrast labāko vietu dārzā. Visskaistākie ir tie augi, kuri tiek regulāri kopti. Savukārt retumiem un akcentiem vajadzīgs fons, uz kura izcelties.

Lielāku koku paēnā var iestādīt no meža atnestās vizbulītes – tās priecēs tikko nokusīs sniegs vietā, kur tās iestādītas.