Lai dārzā būtu biezs, vienmērīgs un skaists dzīvžogs, tas atbilstoši jākopj jau no pirmās dienas. Protams, jāsāk ar dārza apstākļiem piemērotu augu izvēli.

Tātad jānovērtē

• augsne,
• mitruma apstākļi,
• apgaismojums,
• pašu iespējas dzīvžogu kopt.

Jāizlemj, kāda augstuma dzīvžogs vēlams. Jo augstāks dzīvžogs, jo stādi jāstāta ar lielāku attālumu starp tiem, ievērojot augu dabiskos augšanas izmērus dodot iespēju augiem nedaudz pārklāties, bet lai tie nebūtu saspiesti. Piemēram, ja krūmi var sasniegt 1,5m diametru, tos jāstāda 0,7…1,2m vienu no otra. Ja paredzēts atstāt krūmus brīvi augošus, nevis regulāri formējot, tos var stādīt tālāk (1,5m vienu no otra). Vēlēdamies drīzāk iegūt blīvu dzīvžogu, dārza īpašnieki nereti augus sastāda ciešāk nekā tas piemērots to dabiskajiem izmēriem. Kamēr dzīvžogs jauns, rezultāts būs apmierinošs. Tomēr, stādījums ātrāk novecos un dzīvžogs nebūs tik ilglaicīgs kā tāds, kuru stādot ievēroti augu dabiskie izmēri.

Vēl  viena, ļoti tipiska kļūda, stādot dzīvžogu ir augu stādīšana pārlieku tuvu sētai. Sākumā, kad augi mazi, šķiet izvēlētais attālums ir pietiekams. Tomēr vēlāk, kad augi krietni paaugušies un nav bijis ievērots piemērots attālums no sētas, šī kļūda ir praktiski nelabojama. Lielos stādus vairs nav iespējams pārstādīt un uzlabot augu izskatu arī nav daudz iespēju. Attēlā redzamo situāciju varētu labot, iestādot vēl vienu apstādījumu rindu, kas aizsegtu neglītos, kailos tūju stumbrus, kā arī obligāti jāturpina tūju auguma ierobežošana. Tomēr, ja vietas apstādījumu papildināšanai nav, jāieplāno dzīvžoga nomaiņa.

Līdzīgs dzīvžogs ar kailām krūmu apakšām novērots lapu krūmu dzīvžogam, piemēram, vilkābelēm. Tā kā vilkābeles salīdzinoši ātri aug, dārza īpašnieki dzīvžogu necērpj, domādami ātrāk sasniegt vēlamo dzīvžoga augstumu. Tomēr regulāri necirpti krūmi pārveidojas teju par kokiem – veido resnu galveno stumbru. Regulāri (jau no pirmās dienas) cirpti dzīvžogam stādītie krūmi, veidojas sazaroti no pirmsākumiem. Ja kāds no zariem, dažādu iemeslu dēļ, atmirst – to aizstāj daudzi citi. Tādējādi regulāri veidots dzīvžogs nekad nebūs ar kailu apakšu.

Apskatot jebkuru augu dabā redzam vienojošu pazīmi: augs apakšpusē ir platāks, bet galotne tiecas pret debesīm un/vai saules virzienā. Tādējādi augs vienmērīgi saņem saules gaismu, kas nepieciešams tā attīstībai. Šis princips jāievēro arī veidojot dzīvžogu. Ja veidosim to precīzi perpendikulāri zemes līnijas, vienādi visā tā garumā (virzienā uz augšu), dzīvžoga augu apakšpuse nebūs vienmērīgi izgaismota. Līdz ar to augu apakšējie zari cietīs no noēnojuma un to mūžs nebūs ilgstošs – drīz vien iegūsiet dzīvžogu ar kailu apakšu. Tāpēc, lai iegūtu vienmērīgi blīvu dzīvžogu, tas jāveido trapeces formā.

Kā izveidot dzīvžoga trapeces formu lasīt šeit.